Atšķirības starp "Taubes" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon '''Taubes''' (''von Taube'', kr. ''фон Таубе'') - sena, iespējams, dāņu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | fon '''Taubes''' (''von Taube'', kr. ''фон Таубе'') - sena, iespējams, dāņu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | ||
| − | Izcelsme nav skaidra, taču saskaņā ar dzimtas leģendu, Taubes cēlušies no dāņu bruņiniekiem Jitlandē, bet Livonijā uzvārds Tuve laika gaitā vāciskojies uz Taube (balodis). Tam par labu liecina tas, ka vācu zemēs nav bijuši nevieni bruņinieki ar šādu dzimtas uzvārdu. Bruņinieki Tuves avotos parādās jau 1230. gadā Igaunijā un Ziemeļvidzemē (''Tuve Leos'' un ''Tuve Collae''), kur Tuves/Taubes ieguva [[Lēnis|lēņus]] un laika gaitā izveidojās piecas šīs dzimtas pamatlīnijas: | + | Izcelsme nav skaidra, taču saskaņā ar dzimtas leģendu, Taubes cēlušies no dāņu bruņiniekiem Jitlandē, bet Livonijā uzvārds Tuve laika gaitā vāciskojies uz Taube (balodis). Tam par labu liecina tas, ka vācu zemēs nav bijuši nevieni bruņinieki ar šādu dzimtas uzvārdu. Bruņinieki Tuves avotos parādās jau 1230. gadā Igaunijā un Ziemeļvidzemē (''Tuve Leos'' un ''Tuve Collae''), kur Tuves/Taubes ieguva [[Lēnis|lēņus]]. XVI gs. Taubes no Livonijas pamazām sāka apmesties uz dzīvi arī Zviedrijā, Polijā, Dānijā un Saksijā – laika gaitā izveidojās piecas šīs dzimtas pamatlīnijas: |
* fon Taubes no Maidelas (''von Taube a.d.H. Maidel'') jeb Igaunijas līnija, ko aizsācis Arnts (''Arnd von Tuve auf Maidel'', 1476-1511); | * fon Taubes no Maidelas (''von Taube a.d.H. Maidel'') jeb Igaunijas līnija, ko aizsācis Arnts (''Arnd von Tuve auf Maidel'', 1476-1511); | ||
* fon Taubes no Isenes (''von Taube a.d.H. Etz–Issen, Isenhof'') jeb Zviedrijas-Somijas līnija, ko aizsācis Bernts (''Berend Tuve auf der Issen'', 1581-1590); | * fon Taubes no Isenes (''von Taube a.d.H. Etz–Issen, Isenhof'') jeb Zviedrijas-Somijas līnija, ko aizsācis Bernts (''Berend Tuve auf der Issen'', 1581-1590); | ||
* fon Taubes no Halinapas (''von Taube a.d.H. Hallinap''), jeb Saksijas-Krievijas līnija, ko aizsācis Johans (''Johann (Hans) Tuve'', ?-1405); | * fon Taubes no Halinapas (''von Taube a.d.H. Hallinap''), jeb Saksijas-Krievijas līnija, ko aizsācis Johans (''Johann (Hans) Tuve'', ?-1405); | ||
| − | * fon Taubes no Firas (''von Taube a.d.H. Fier, Fierenhof''), jeb Cesvaines – Kurzemes-Polijas līnija, ko aizsācis Andreass (''Andreas Tuve auf Fier'', ?-1460); | + | * fon Taubes no Firas (''von Taube a.d.H. Fier, Fierenhof''), jeb Cesvaines – Kurzemes-Polijas līnija, ko aizsācis Andreass (''Andreas Tuve auf Fier'', ?-1460); 1572. gadā Polijas karalis Sigismunds II Augusts dāvāja Cesvaines kungam Johanam (''Joannes von Taube'', ?-1583) barona titulu, bet tā mazdēls Georgs (''Georg Johann von Taube'', ?-?) 1680. gadā ierakstīts Zviedrijas bruņniecības matrikulā. |
* fon Taubes no Kudinas (''von Taube a.d.H. Kudding'') jeb Zviedrijas līnija, ko aizsācis Heinrihs (''Heinrich Tuve'', ?-1457). | * fon Taubes no Kudinas (''von Taube a.d.H. Kudding'') jeb Zviedrijas līnija, ko aizsācis Heinrihs (''Heinrich Tuve'', ?-1457). | ||
| + | 1746. gadā dzimta ierakstīta [[Igaunijas bruņniecības matrikula|Igaunijas]], 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikula|Vidzemes]], bet 1841. gadā – [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 20. decembris, plkst. 18.20
fon Taubes (von Taube, kr. фон Таубе) - sena, iespējams, dāņu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Izcelsme nav skaidra, taču saskaņā ar dzimtas leģendu, Taubes cēlušies no dāņu bruņiniekiem Jitlandē, bet Livonijā uzvārds Tuve laika gaitā vāciskojies uz Taube (balodis). Tam par labu liecina tas, ka vācu zemēs nav bijuši nevieni bruņinieki ar šādu dzimtas uzvārdu. Bruņinieki Tuves avotos parādās jau 1230. gadā Igaunijā un Ziemeļvidzemē (Tuve Leos un Tuve Collae), kur Tuves/Taubes ieguva lēņus. XVI gs. Taubes no Livonijas pamazām sāka apmesties uz dzīvi arī Zviedrijā, Polijā, Dānijā un Saksijā – laika gaitā izveidojās piecas šīs dzimtas pamatlīnijas:
- fon Taubes no Maidelas (von Taube a.d.H. Maidel) jeb Igaunijas līnija, ko aizsācis Arnts (Arnd von Tuve auf Maidel, 1476-1511);
- fon Taubes no Isenes (von Taube a.d.H. Etz–Issen, Isenhof) jeb Zviedrijas-Somijas līnija, ko aizsācis Bernts (Berend Tuve auf der Issen, 1581-1590);
- fon Taubes no Halinapas (von Taube a.d.H. Hallinap), jeb Saksijas-Krievijas līnija, ko aizsācis Johans (Johann (Hans) Tuve, ?-1405);
- fon Taubes no Firas (von Taube a.d.H. Fier, Fierenhof), jeb Cesvaines – Kurzemes-Polijas līnija, ko aizsācis Andreass (Andreas Tuve auf Fier, ?-1460); 1572. gadā Polijas karalis Sigismunds II Augusts dāvāja Cesvaines kungam Johanam (Joannes von Taube, ?-1583) barona titulu, bet tā mazdēls Georgs (Georg Johann von Taube, ?-?) 1680. gadā ierakstīts Zviedrijas bruņniecības matrikulā.
- fon Taubes no Kudinas (von Taube a.d.H. Kudding) jeb Zviedrijas līnija, ko aizsācis Heinrihs (Heinrich Tuve, ?-1457).
1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas, 1747. gadā – Vidzemes, bet 1841. gadā – Kurzemes bruņniecības matrikulā.
