Atšķirības starp "Taubes" versijām
m |
m |
||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
* '''fon Taubes no Kudinas''' (''von Taube a.d.H. Kudding'') jeb Zviedrijas līnija, ko aizsācis Heinrihs (''Heinrich Tuve'', ?-1457); | * '''fon Taubes no Kudinas''' (''von Taube a.d.H. Kudding'') jeb Zviedrijas līnija, ko aizsācis Heinrihs (''Heinrich Tuve'', ?-1457); | ||
* '''fon Taubes no Cesvaines''' (''von Taube a.d.H. Fier und Sesswegen''), jeb Cesvaines (Kurzemes-Polijas) līnija, ko aizsācis Andreass (''Andreas Tuve auf Fier'', ?-1460); 1572. gadā Polijas karalis Sigismunds II Augusts dāvāja Cesvaines kungam Johanam (''Joannes von Taube'', ?-1583) barona titulu, bet tā mazdēls Georgs (''Georg Johann von Taube'', ?-?) 1680. gadā ierakstīts Zviedrijas bruņniecības matrikulā. | * '''fon Taubes no Cesvaines''' (''von Taube a.d.H. Fier und Sesswegen''), jeb Cesvaines (Kurzemes-Polijas) līnija, ko aizsācis Andreass (''Andreas Tuve auf Fier'', ?-1460); 1572. gadā Polijas karalis Sigismunds II Augusts dāvāja Cesvaines kungam Johanam (''Joannes von Taube'', ?-1583) barona titulu, bet tā mazdēls Georgs (''Georg Johann von Taube'', ?-?) 1680. gadā ierakstīts Zviedrijas bruņniecības matrikulā. | ||
| + | |||
1746. gadā dzimta ierakstīta [[Igaunijas bruņniecības matrikula|Igaunijas]] (''von und Baron Taube''), 1747. gadā (''von Taube a.d.H. Issen un Taube a.d.H. Kragenhof'') un 1842. gadā (''Baron Taube'') – [[Vidzemes bruņniecības matrikula|Vidzemes]], bet 1841. gadā – [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] (''Baron Taube zu Fier und Sesswegen''). | 1746. gadā dzimta ierakstīta [[Igaunijas bruņniecības matrikula|Igaunijas]] (''von und Baron Taube''), 1747. gadā (''von Taube a.d.H. Issen un Taube a.d.H. Kragenhof'') un 1842. gadā (''Baron Taube'') – [[Vidzemes bruņniecības matrikula|Vidzemes]], bet 1841. gadā – [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] (''Baron Taube zu Fier und Sesswegen''). | ||
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Cesvaines (''Sesswegen''), Mālpils (''Lemburg''), Taubes jeb Ērberģes (''Herbergen''), Rauges, Tūjas (''Kragenhof'') u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 20. decembris, plkst. 18.34
fon Taubes (von Taube, kr. фон Таубе) - sena, iespējams, dāņu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Izcelsme nav skaidra, taču saskaņā ar dzimtas leģendu, Taubes cēlušies no dāņu bruņiniekiem Jitlandē, bet Livonijā uzvārds Tuve laika gaitā vāciskojies uz Taube (balodis). Tam par labu liecina tas, ka vācu zemēs nav bijuši nevieni bruņinieki ar šādu dzimtas uzvārdu. Bruņinieki Tuves avotos parādās jau 1230. gadā Igaunijā un Ziemeļvidzemē (Tuve Leos un Tuve Collae), kur Tuves/Taubes ieguva lēņus. XVI gs. Taubes no Livonijas pamazām sāka apmesties uz dzīvi arī Zviedrijā, Polijā, Dānijā un Saksijā – laika gaitā izveidojās piecas šīs dzimtas pamatlīnijas:
- fon Taubes no Maidelas (von Taube a.d.H. Maidel) jeb Igaunijas līnija, ko aizsācis Arnts (Arnd von Tuve auf Maidel, 1476-1511);
- fon Taubes no Isenes (von Taube a.d.H. Etz–Issen, Isenhof) jeb Zviedrijas-Somijas līnija, ko aizsācis Bernts (Berend Tuve auf der Issen, 1581-1590);
- fon Taubes no Halinapas (von Taube a.d.H. Hallinap), jeb Saksijas-Bavārijas-Krievijas līnija, ko aizsācis Johans (Johann (Hans) Tuve, ?-1405);
- fon Taubes no Kudinas (von Taube a.d.H. Kudding) jeb Zviedrijas līnija, ko aizsācis Heinrihs (Heinrich Tuve, ?-1457);
- fon Taubes no Cesvaines (von Taube a.d.H. Fier und Sesswegen), jeb Cesvaines (Kurzemes-Polijas) līnija, ko aizsācis Andreass (Andreas Tuve auf Fier, ?-1460); 1572. gadā Polijas karalis Sigismunds II Augusts dāvāja Cesvaines kungam Johanam (Joannes von Taube, ?-1583) barona titulu, bet tā mazdēls Georgs (Georg Johann von Taube, ?-?) 1680. gadā ierakstīts Zviedrijas bruņniecības matrikulā.
1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas (von und Baron Taube), 1747. gadā (von Taube a.d.H. Issen un Taube a.d.H. Kragenhof) un 1842. gadā (Baron Taube) – Vidzemes, bet 1841. gadā – Kurzemes bruņniecības matrikulā (Baron Taube zu Fier und Sesswegen).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Cesvaines (Sesswegen), Mālpils (Lemburg), Taubes jeb Ērberģes (Herbergen), Rauges, Tūjas (Kragenhof) u.c. muižas.
