Tolki-Engeli: Atšķirības starp versijām
No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
mNav labojuma kopsavilkuma |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Tolck genannt Engel Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Tolck genannt Engel Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
fon '''Tolki, saukti par Engeliem''' (''von Tolck genannt Engel'') – sena [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. Pirmie Tolki ieradās Vidzemē jau XIV gs. kā [[Tīzenhauzeni|fon Tīzenhauzenu]] dzimtas [[Vasalis|vasaļi]]. Zināms, ka Kristofs fon Tolks ('' | fon '''Tolki, saukti par Engeliem''' (''von Tolck genannt Engel'') – sena [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. Pirmie Tolki ieradās Vidzemē jau XIV gs. kā [[Tīzenhauzeni|fon Tīzenhauzenu]] dzimtas [[Vasalis|vasaļi]]. Zināms, ka Kristofs fon Tolks (''Christoph von Tolck'', ?-1538) no Tolka muižas XVI gs. 30. gados ieņēma nozīmīgus amatus [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapijā]], piedalījās landtāgos, vasaļu sapulcēs, tiesās un zemes pārvaldē, bijis pat arhibīskapa padomnieks. Pēc Poļu-Zviedru kara Tolki zaudēja savus īpašumus Vidzemē un pārcēlās uz dzīvi Kurzemē. 1841. gadā fon Tolki-Engeli ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Vestienas (''Festen''), Tolka (''Tolkenhof'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Vestienas (''Festen''), Tolka (''Tolkenhof'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 2. janvāris, plkst. 19.34
fon Tolki, saukti par Engeliem (von Tolck genannt Engel) – sena vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistē. Pirmie Tolki ieradās Vidzemē jau XIV gs. kā fon Tīzenhauzenu dzimtas vasaļi. Zināms, ka Kristofs fon Tolks (Christoph von Tolck, ?-1538) no Tolka muižas XVI gs. 30. gados ieņēma nozīmīgus amatus Rīgas arhibīskapijā, piedalījās landtāgos, vasaļu sapulcēs, tiesās un zemes pārvaldē, bijis pat arhibīskapa padomnieks. Pēc Poļu-Zviedru kara Tolki zaudēja savus īpašumus Vidzemē un pārcēlās uz dzīvi Kurzemē. 1841. gadā fon Tolki-Engeli ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Vestienas (Festen), Tolka (Tolkenhof) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Elisabeth von Heyking. Ille mihi. - Salzwasser-Verlag GmbH, 2015. ISBN 3846086754
