Atšķirības starp "Ikskili" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Saskaņā ar leģendu, dzimta aizsākusies, Rīgas bīskapa [[vasalis|vasalim]] bruņiniekam Johanam no Bardevišas (''Johannes de Bardewisch'', ~1200-1258; no Brēmenes) apprecoties ar Jersikas kunga Visvalža meitu Mariju (''Marie Sophie Vissewalde von Gerzike'', ~1205-?), kurai pūrā nāca Jersikas zemes, Ikšķiles pils un Kalves zemes. 1348. gada 10. maija dokumentā lēņa valdījumā ietverti šādi īpašumi: Ikšķiles un Dubenas pilis ar to pilsnovadiem, Lepenes zemes un Jersika, Preiļu zeme un Zemgale pie Mežotnes pils. Dzimtas vārdu ieguva no galvenā lēņa – Ikšķiles. Neraugoties uz to, ka savus ģimenes lēņu valdījumus Rīgas arhibīskapijā Ikskili līdz XV gadsimtam bija pārdevuši, tā bija ietekmīga dzimta. Par to liecina tas, ka arhibīskaps Silvestrs 1458. gadā apprecināja savu māsu – Toruņas rātskunga Matiasa Vaizes atraitni ar bruņinieku Bertramu fon Ikskilu, bet savu radinieci Barbaru Stromu 1466. gadā – ar Turaidas [[Fogts|fogtu]] Volmāru fon Ikskilu. 1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā fon un baroni Ikskili, bet 1821. gadā Ikskili-Gildenbandi ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. 1808. gadā Ikskili-Gildenbandi, bet 1865. gadā fon un baroni Ikskili ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Laika gaitā dzimta sadalījās vairākās līnijās un atzaros: | Saskaņā ar leģendu, dzimta aizsākusies, Rīgas bīskapa [[vasalis|vasalim]] bruņiniekam Johanam no Bardevišas (''Johannes de Bardewisch'', ~1200-1258; no Brēmenes) apprecoties ar Jersikas kunga Visvalža meitu Mariju (''Marie Sophie Vissewalde von Gerzike'', ~1205-?), kurai pūrā nāca Jersikas zemes, Ikšķiles pils un Kalves zemes. 1348. gada 10. maija dokumentā lēņa valdījumā ietverti šādi īpašumi: Ikšķiles un Dubenas pilis ar to pilsnovadiem, Lepenes zemes un Jersika, Preiļu zeme un Zemgale pie Mežotnes pils. Dzimtas vārdu ieguva no galvenā lēņa – Ikšķiles. Neraugoties uz to, ka savus ģimenes lēņu valdījumus Rīgas arhibīskapijā Ikskili līdz XV gadsimtam bija pārdevuši, tā bija ietekmīga dzimta. Par to liecina tas, ka arhibīskaps Silvestrs 1458. gadā apprecināja savu māsu – Toruņas rātskunga Matiasa Vaizes atraitni ar bruņinieku Bertramu fon Ikskilu, bet savu radinieci Barbaru Stromu 1466. gadā – ar Turaidas [[Fogts|fogtu]] Volmāru fon Ikskilu. 1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā fon un baroni Ikskili, bet 1821. gadā Ikskili-Gildenbandi ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. 1808. gadā Ikskili-Gildenbandi, bet 1865. gadā fon un baroni Ikskili ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Laika gaitā dzimta sadalījās vairākās līnijās un atzaros: | ||
| − | * [[Barons|baroni]] un [[Grāfs|grāfi]] fon Ikskili-Gildenbandi (''von Uexküll-Güldenband'', kr. ''фон Икскуль- | + | * [[Barons|baroni]] un [[Grāfs|grāfi]] fon Ikskili-Gildenbandi (''von Uexküll-Güldenband'', kr. ''фон Икскуль-Гильденбанд''), izveidojusies 1648. gadā, saņemot Zviedrijas brīvkungu Gildenbandu titulu; |
* [[Meijendorfi|fon Meijendorfi no Ikskiliem]], izveidojusies 1679. gadā, saņemot Zviedrijas brīvkungu Meijendorfu titulu; | * [[Meijendorfi|fon Meijendorfi no Ikskiliem]], izveidojusies 1679. gadā, saņemot Zviedrijas brīvkungu Meijendorfu titulu; | ||
* fon Ikskili no Fikelas (''von Uexküll a.d.H. Fickel''), izveidojusies Igaunijā un Sāmsalā XV gs. sākumā; | * fon Ikskili no Fikelas (''von Uexküll a.d.H. Fickel''), izveidojusies Igaunijā un Sāmsalā XV gs. sākumā; | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 18. februāris, plkst. 16.27
fon Ikskili (von Uexküll, Yxkull, kr. фон Икскюли) - sena vācu/letgaļu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās, Zviedrijā.
Saskaņā ar leģendu, dzimta aizsākusies, Rīgas bīskapa vasalim bruņiniekam Johanam no Bardevišas (Johannes de Bardewisch, ~1200-1258; no Brēmenes) apprecoties ar Jersikas kunga Visvalža meitu Mariju (Marie Sophie Vissewalde von Gerzike, ~1205-?), kurai pūrā nāca Jersikas zemes, Ikšķiles pils un Kalves zemes. 1348. gada 10. maija dokumentā lēņa valdījumā ietverti šādi īpašumi: Ikšķiles un Dubenas pilis ar to pilsnovadiem, Lepenes zemes un Jersika, Preiļu zeme un Zemgale pie Mežotnes pils. Dzimtas vārdu ieguva no galvenā lēņa – Ikšķiles. Neraugoties uz to, ka savus ģimenes lēņu valdījumus Rīgas arhibīskapijā Ikskili līdz XV gadsimtam bija pārdevuši, tā bija ietekmīga dzimta. Par to liecina tas, ka arhibīskaps Silvestrs 1458. gadā apprecināja savu māsu – Toruņas rātskunga Matiasa Vaizes atraitni ar bruņinieku Bertramu fon Ikskilu, bet savu radinieci Barbaru Stromu 1466. gadā – ar Turaidas fogtu Volmāru fon Ikskilu. 1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā fon un baroni Ikskili, bet 1821. gadā Ikskili-Gildenbandi ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1808. gadā Ikskili-Gildenbandi, bet 1865. gadā fon un baroni Ikskili ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. Laika gaitā dzimta sadalījās vairākās līnijās un atzaros:
- baroni un grāfi fon Ikskili-Gildenbandi (von Uexküll-Güldenband, kr. фон Икскуль-Гильденбанд), izveidojusies 1648. gadā, saņemot Zviedrijas brīvkungu Gildenbandu titulu;
- fon Meijendorfi no Ikskiliem, izveidojusies 1679. gadā, saņemot Zviedrijas brīvkungu Meijendorfu titulu;
- fon Ikskili no Fikelas (von Uexküll a.d.H. Fickel), izveidojusies Igaunijā un Sāmsalā XV gs. sākumā;
- Virtembergas līnija, izveidojusies pēc Trīsdesmitgadu kara.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rēveles (mūsd. Tallina) bīskaps Heinrihs Ikskils (Heinrich Uexküll, ?-1456); Zviedrijas armijas feldmaršals Otto fon Ikskils (Otto von Uexküll, ?-1600); Igaunijas civilgubernators Bernhards fon Ikskils (Bernhardt Johann von Uexküll, 1762-1827); Vidzemes gubernators (1876-1883) Aleksandrs fon Ikskils-Gildenbands (Alexander Baron von Üxküll-Güldenband, 1858-1922); biologs un biosemiotiķis Jakobs fon Ikskils (Jakob Johann Baron von Uexküll, 1864-1944); vēsturnieks un rakstnieks Voldemārs fon Ikskils-Gillenbands (Woldemar Graf Uxkull-Gyllenband, 1898–1939); rakstnieks, alternatīvās Nobela prēmijas izveidotājs Jakobs fon Ikskils (Carl Wolmar Jakob Baron von Uexküll, 1944).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Mujānu, Liepupes, Jaunķempju, Iļģu, Drieliņu, Ērģemes (Ermes) u.c. muižas.
