Atšķirības starp "Alopeji" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
fon '''Alopeji''' (''von Alopaeus'', kr. ''фон Алопеус'') - Sonijas zviedru izcelsmes muižniecības dzimta [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]] un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]].  
 
fon '''Alopeji''' (''von Alopaeus'', kr. ''фон Алопеус'') - Sonijas zviedru izcelsmes muižniecības dzimta [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]] un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]].  
  
Dzimtas aizsācējs ir Vīpuri pilsētas mācītājs Magnuss Ketunijs (''Magnus Kettunius'', 1675-1716), kurš saņēma titulu un uzvārdu "Alopejs" (''Alopaeus''). 1784. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas diplomāts, sūtnis Prūsijā un Anglijā [[grāfs]] Magnuss fon Alopejs (''Graf Magnus Maximilian von Alopaeus'', kr. ''Максим Максимович фон Алопеус'' (1748-1822); diplomāts grāfs Dāvids fon Alopejs (''Franz Dawid von Alopaeus'', kr. ''Давид Максимович фон Алопеуc'', 1769-1831); ģenerālmajors, Odesas pilsētas galva (1856-1857), [[īstenais valsts padomnieks]] grāfs Teodors fon Aplopejs (''Theodor von Alopaeus'', kr. ''Фёдор Давидович фон Алопеус'', 1810-1862)
+
Dzimtas aizsācējs ir Vīpuri pilsētas mācītājs Magnuss Ketunijs (''Magnus Kettunius'', 1675-1716), kurš saņēma titulu un uzvārdu "Alopejs" (''Alopaeus''). 1814. gadā Dāvids fon Alopejs, bet 1819. gadā Magnuss fon Alopejs saņēma Somijas [[Barons|barona]] titulu. 1820. gadā abi brāļi Magnuss un Dāvids par izcilu dienestu saņēma [[Grāfs|grāfa]] titulu. 1784. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]].  
 +
 
 +
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas diplomāts, sūtnis Prūsijā un Anglijā grāfs Magnuss fon Alopejs (''Graf Magnus Maximilian von Alopaeus'', kr. ''Максим Максимович фон Алопеус'' (1748-1822); diplomāts grāfs Dāvids fon Alopejs (''Franz Dawid von Alopaeus'', kr. ''Давид Максимович фон Алопеуc'', 1769-1831); ģenerālmajors, Odesas pilsētas galva (1856-1857), [[īstenais valsts padomnieks]] grāfs Teodors fon Aplopejs (''Theodor von Alopaeus'', kr. ''Фёдор Давидович фон Алопеус'', 1810-1862)
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2018. gada 19. februāris, plkst. 13.36

Alopaeus Wappen.png

fon Alopeji (von Alopaeus, kr. фон Алопеус) - Sonijas zviedru izcelsmes muižniecības dzimta Somijas lielhercogistē un Krievijas impērijas Baltijas guberņās.

Dzimtas aizsācējs ir Vīpuri pilsētas mācītājs Magnuss Ketunijs (Magnus Kettunius, 1675-1716), kurš saņēma titulu un uzvārdu "Alopejs" (Alopaeus). 1814. gadā Dāvids fon Alopejs, bet 1819. gadā Magnuss fon Alopejs saņēma Somijas barona titulu. 1820. gadā abi brāļi Magnuss un Dāvids par izcilu dienestu saņēma grāfa titulu. 1784. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas diplomāts, sūtnis Prūsijā un Anglijā grāfs Magnuss fon Alopejs (Graf Magnus Maximilian von Alopaeus, kr. Максим Максимович фон Алопеус (1748-1822); diplomāts grāfs Dāvids fon Alopejs (Franz Dawid von Alopaeus, kr. Давид Максимович фон Алопеуc, 1769-1831); ģenerālmajors, Odesas pilsētas galva (1856-1857), īstenais valsts padomnieks grāfs Teodors fon Aplopejs (Theodor von Alopaeus, kr. Фёдор Давидович фон Алопеус, 1810-1862)

Resursi internetā par šo tēmu