Atšķirības starp "Veispāls Anatolijs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Anatolijs Veispāls''' – [[kolaboracionists]], aktīvs [[Latvijas okupācija 1941-1944|nacistu okupācijas varas]] (1941-1945) represiju dalībnieks. | '''Anatolijs Veispāls''' – [[kolaboracionists]], aktīvs [[Latvijas okupācija 1941-1944|nacistu okupācijas varas]] (1941-1945) represiju dalībnieks. | ||
| − | Dzimis 1912. gada 21. jūnijā Cēsīs, ārsta Riharda un Lidijas Veispalu ģimenē. Brāļi un māsas: Viktors (08.1908-04.02.1992.), Aleksandrs (26.11.1921.-?), Ņina (1910-?), | + | Dzimis 1912. gada 21. jūnijā Cēsīs, ārsta Riharda un Lidijas Veispalu ģimenē. Brāļi un māsas: Viktors (08.1908-04.02.1992.), Aleksandrs (26.11.1921.-?), Ņina (1910-?), Margarete (21.12.1914.-03.05.1993.), Tamāra (1915-?), Viktorija (1919-2004), Ludmila (09.05.1926.-?), Valērija (dz. 1928). |
Mācījies Daugavpils 1. Apvienotajā pamatskolā, 1932. gadā absolvējis Daugavpils valsts 1. ģimnāziju. 1934. gadā (II sem.), 1937. gadā (II sem.), 1938. gadā (II sem.), 1939. gadā (I sem.), 1940. gada novembrī, 1942. gadā (I sem.) studējis veterinārmedicīnu LU. Studiju laikā strādājis dažādus gadījuma darbus. 1935. gada II semestrī uzņemts studentu korporācijā "Lettonia" kā V!K! (Vispārējais konvents - fuksis), 1936. gada 7. novembrī uzņemts Uzņemts Sp!K! (piešķirtas krāsas). 1933.–34. obligātajā karadienestā, Latvijas armijas 12. Bauskas kājnieku pulkā (dižkareivis). No 1933. gada maija bijis Dzelzceļu aizsargu pulka Daugavpils nodaļas, no 1934. gada novembra – Rīgas nodaļas aizsargs. | Mācījies Daugavpils 1. Apvienotajā pamatskolā, 1932. gadā absolvējis Daugavpils valsts 1. ģimnāziju. 1934. gadā (II sem.), 1937. gadā (II sem.), 1938. gadā (II sem.), 1939. gadā (I sem.), 1940. gada novembrī, 1942. gadā (I sem.) studējis veterinārmedicīnu LU. Studiju laikā strādājis dažādus gadījuma darbus. 1935. gada II semestrī uzņemts studentu korporācijā "Lettonia" kā V!K! (Vispārējais konvents - fuksis), 1936. gada 7. novembrī uzņemts Uzņemts Sp!K! (piešķirtas krāsas). 1933.–34. obligātajā karadienestā, Latvijas armijas 12. Bauskas kājnieku pulkā (dižkareivis). No 1933. gada maija bijis Dzelzceļu aizsargu pulka Daugavpils nodaļas, no 1934. gada novembra – Rīgas nodaļas aizsargs. | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 6. maijs, plkst. 10.09
Anatolijs Veispāls – kolaboracionists, aktīvs nacistu okupācijas varas (1941-1945) represiju dalībnieks.
Dzimis 1912. gada 21. jūnijā Cēsīs, ārsta Riharda un Lidijas Veispalu ģimenē. Brāļi un māsas: Viktors (08.1908-04.02.1992.), Aleksandrs (26.11.1921.-?), Ņina (1910-?), Margarete (21.12.1914.-03.05.1993.), Tamāra (1915-?), Viktorija (1919-2004), Ludmila (09.05.1926.-?), Valērija (dz. 1928).
Mācījies Daugavpils 1. Apvienotajā pamatskolā, 1932. gadā absolvējis Daugavpils valsts 1. ģimnāziju. 1934. gadā (II sem.), 1937. gadā (II sem.), 1938. gadā (II sem.), 1939. gadā (I sem.), 1940. gada novembrī, 1942. gadā (I sem.) studējis veterinārmedicīnu LU. Studiju laikā strādājis dažādus gadījuma darbus. 1935. gada II semestrī uzņemts studentu korporācijā "Lettonia" kā V!K! (Vispārējais konvents - fuksis), 1936. gada 7. novembrī uzņemts Uzņemts Sp!K! (piešķirtas krāsas). 1933.–34. obligātajā karadienestā, Latvijas armijas 12. Bauskas kājnieku pulkā (dižkareivis). No 1933. gada maija bijis Dzelzceļu aizsargu pulka Daugavpils nodaļas, no 1934. gada novembra – Rīgas nodaļas aizsargs.
1941. gada jūlijā iestājies latviešu palīgpolicijas (SD) komandā Rīgā, t.s. Arāja komandā. 1941. gada septembra sākumā piedalījies masu eksekūcijā pie Iecavas, Vecsaules silā, kur pašrocīgi nošāva savas māsas Viktorijas vīra tēvu Jāni Aberbergu-Augškalnu. SD palīgpolicijā dienējis līdz 1941. gada oktobrim. 09.1942.-07.1944. – veterinārais kontrolieris Rīgā. 1944. gada jūlijā Rīgā iestājies dzelzceļa policijas dienestā. 1944. septembrī iedalīts policijas pulkā „Kurland”, Kurzemē dezertējis un atgriezies Rīgā, slēpies. 1944. gada 10. oktobrī pārcēlies slēpties uz Ugāles pagasta "Smilškalnu" mājām. Pēc kara 1945. gada maijā aizturēts un nosūtīts uz filtrācijas nometni Podoļskā. 1946. gada 9. janvārī apcietināts pēc bēgšanas mēģinājuma. 1946. gada 8. martā Maskavas apgabala Iekšlietu ministrijas karaspēka Kara tribunāls piespriedis 3 gadus ieslodzījuma soda nometnēs.
Pēc soda izciešanas atgriezies Latvijā. Dzīvojis Jelgavā pie māsas Ņinas. Neprecējies. 1972. gadā nogalināts dzērumā, sadzīviskā strīdā.
