Atšķirības starp "Goldfelda eskadrons" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Uniform, Kgl. Bayerisches 1. Schweres-Reiter-Regiment, Tafel 21, Paul Casberg.jpg|right|thumb|250px|]] | [[Attēls:Uniform, Kgl. Bayerisches 1. Schweres-Reiter-Regiment, Tafel 21, Paul Casberg.jpg|right|thumb|250px|]] | ||
| − | '''Kurzemes izlūku eskadrons''' (''Streifabteilung Kurland'') jeb [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes (t.s. Baltijas landesvēra)]] latviešu '''1. atsevišķās jātnieku nodaļas 2. eskadrons''' – [[kavalērija]]s vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā. Saformēta Vācijā kā brīvprātīgo vienība - [[brīvkorpuss]], - [[Ritmeisters|ritmeistera]] Otto Goldfelda vadībā karam ar lieliniekiem Latvijā. Vienība - jātnieki un ložmetējnieku komanda (''Kavallerie- und Maschinengewehrzug'') - tika izvietota Liepājā, kur pildīja sardzes dienestu. 1919. gada 29. janvārī eskadrons tika iekļauts barona Engelharta kavalērijas vienības (''Die Abteilung Engelhardt'') sastāvā. 7. martā, vienība - 70 jātnieki, vezumnieki un ložmetējnieku komanda, kopā 116 vīri - pēc Goldfelda strīda ar majoru Flečeru paziņoja, ka vairs nav pakļauta [[Dzelzsbrigāde]]i, | + | '''Kurzemes izlūku eskadrons''' (''Streifabteilung Kurland'') jeb [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes (t.s. Baltijas landesvēra)]] latviešu '''1. atsevišķās jātnieku nodaļas 2. eskadrons''' – [[kavalērija]]s vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā. Saformēta Vācijā kā brīvprātīgo vienība - [[brīvkorpuss]], - [[Ritmeisters|ritmeistera]] Otto Goldfelda vadībā karam ar lieliniekiem Latvijā. Vienība - jātnieki un ložmetējnieku komanda (''Kavallerie- und Maschinengewehrzug'') - tika izvietota Liepājā, kur pildīja sardzes dienestu. Tā kā lielākā daļa eskadrona jātnieku bija bavārieši, saglabājot 1. Bavārijas kirasieru pulka (''Königlich Bayerisches 1. Schwere-Reiter-Regiment „Prinz Karl von Bayern“'') tradīcijas, uniformas atlokus apšuva ar dzeltenām apmalēm. 1919. gada 29. janvārī eskadrons tika iekļauts Malmedes bataljona barona Engelharta kavalērijas vienības (''Die Abteilung Engelhardt'') sastāvā. 7. martā, vienība - 70 jātnieki, vezumnieki un ložmetējnieku komanda, kopā 116 vīri - pēc Goldfelda strīda ar majoru Flečeru paziņoja, ka vairs nav pakļauta [[Dzelzsbrigāde]]i, un patvaļīgi pievienojās [[Atsevišķais latviešu bataljons|Atsevišķajam latviešu bataljonam]]. Komandieri: |
| − | * ritmeistars [[Goldfelds Otto|O.Goldfelds]] (12.1918.- | + | * ritmeistars [[Goldfelds Otto|O.Goldfelds]] (12.1918.-13.03.1919.) |
| − | * ritmeistars [[Lēvings Aleksandrs|A.Lēvings]] ( | + | * ritmeistars [[Lēvings Aleksandrs|A.Lēvings]] (13.03.1919.-9.05.1919.) |
* virsleitnants Rēls (''Rehl'', 10.05.1919.-15.05.1919.) | * virsleitnants Rēls (''Rehl'', 10.05.1919.-15.05.1919.) | ||
* ritmeistars A.Godkalns (15.05.1919.-05.08.1919.) | * ritmeistars A.Godkalns (15.05.1919.-05.08.1919.) | ||
| + | |||
| + | Vēlāķ pievienota [[Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība|1. atsevišķajai latviešu jātnieku nodaļai]], kā tās 2. eskadrons. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 30. decembris, plkst. 19.22
Kurzemes izlūku eskadrons (Streifabteilung Kurland) jeb Latvijas zemessardzes (t.s. Baltijas landesvēra) latviešu 1. atsevišķās jātnieku nodaļas 2. eskadrons – kavalērijas vienība Neatkarības kara laikā. Saformēta Vācijā kā brīvprātīgo vienība - brīvkorpuss, - ritmeistera Otto Goldfelda vadībā karam ar lieliniekiem Latvijā. Vienība - jātnieki un ložmetējnieku komanda (Kavallerie- und Maschinengewehrzug) - tika izvietota Liepājā, kur pildīja sardzes dienestu. Tā kā lielākā daļa eskadrona jātnieku bija bavārieši, saglabājot 1. Bavārijas kirasieru pulka (Königlich Bayerisches 1. Schwere-Reiter-Regiment „Prinz Karl von Bayern“) tradīcijas, uniformas atlokus apšuva ar dzeltenām apmalēm. 1919. gada 29. janvārī eskadrons tika iekļauts Malmedes bataljona barona Engelharta kavalērijas vienības (Die Abteilung Engelhardt) sastāvā. 7. martā, vienība - 70 jātnieki, vezumnieki un ložmetējnieku komanda, kopā 116 vīri - pēc Goldfelda strīda ar majoru Flečeru paziņoja, ka vairs nav pakļauta Dzelzsbrigādei, un patvaļīgi pievienojās Atsevišķajam latviešu bataljonam. Komandieri:
- ritmeistars O.Goldfelds (12.1918.-13.03.1919.)
- ritmeistars A.Lēvings (13.03.1919.-9.05.1919.)
- virsleitnants Rēls (Rehl, 10.05.1919.-15.05.1919.)
- ritmeistars A.Godkalns (15.05.1919.-05.08.1919.)
Vēlāķ pievienota 1. atsevišķajai latviešu jātnieku nodaļai, kā tās 2. eskadrons.
Literatūra par šo tēmu
- K.T. Jātnieku pulka 15. gada svētki. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1197.-1198. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 66. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
