Atšķirības starp "Umurkumurs" versijām
(Jauna lapa: '''Umurkumurs''' (vc. ''Hungerkummer'', kr. ''хунгеркумеръ'') - rudens ražas svētki pilsētā, gadatirgus, kur tirgoja dārzeņus, augļus un kārumus, dažādas gan org...) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Umurkumurs''' (vc. ''Hungerkummer'', kr. ''хунгеркумеръ'') - rudens ražas svētki pilsētā | + | '''Umurkumurs''' (vc. ''Hungerkummer'', kr. ''хунгеркумеръ'') - rudens ražas svētki pilsētā un lielais gadatirgus, kur tirgoja dārzeņus, augļus un kārumus, norisa dažādas gan organizētas, gan spontānas izpriecas kurās centrālo momentu veidoja sacensības veiklībā: rāpšanās ar slīdīgu vielu noziestā vertikālā stabā, lai iegūtu staba galā uzkarinātas vērtīgas balvas. |
| + | |||
| + | Tradīcija nāk no, tā saucamajiem, Māras tirgiem 15. augustā, kā arī no Baznīcas tradīcijas šajā dienā, kas ir arī Marijas debesbraukšanas diena, svētīt lauku un dārzu ražu. Vecākais dokuments par šo svētku svinēšanu Rīgā datēts ar 1637. gadu. Viduslaiku Rīgā umurkumurs notika Kubes kalnā, bet kad to noraka, tad turpat pilsētas mūru priekšā izveidotajā [[Esplanāde|Esplanādē]], bet XIX gadsimta otrajā pusē Sv.Jēkaba laukumā (kas tai laikā bija plašāks, jo vēl nebija uzcelta Valsts bankas ēka). Umurkumura svētku tradīcija Rīgā izzuda [[1905. gada revolūcija]]s laikā, kad ierobežoja cilvēku pulcēšanos. | ||
[[Kategorija:Svētki]] | [[Kategorija:Svētki]] | ||
Pašreizējā versija, 2019. gada 17. janvāris, plkst. 07.23
Umurkumurs (vc. Hungerkummer, kr. хунгеркумеръ) - rudens ražas svētki pilsētā un lielais gadatirgus, kur tirgoja dārzeņus, augļus un kārumus, norisa dažādas gan organizētas, gan spontānas izpriecas kurās centrālo momentu veidoja sacensības veiklībā: rāpšanās ar slīdīgu vielu noziestā vertikālā stabā, lai iegūtu staba galā uzkarinātas vērtīgas balvas.
Tradīcija nāk no, tā saucamajiem, Māras tirgiem 15. augustā, kā arī no Baznīcas tradīcijas šajā dienā, kas ir arī Marijas debesbraukšanas diena, svētīt lauku un dārzu ražu. Vecākais dokuments par šo svētku svinēšanu Rīgā datēts ar 1637. gadu. Viduslaiku Rīgā umurkumurs notika Kubes kalnā, bet kad to noraka, tad turpat pilsētas mūru priekšā izveidotajā Esplanādē, bet XIX gadsimta otrajā pusē Sv.Jēkaba laukumā (kas tai laikā bija plašāks, jo vēl nebija uzcelta Valsts bankas ēka). Umurkumura svētku tradīcija Rīgā izzuda 1905. gada revolūcijas laikā, kad ierobežoja cilvēku pulcēšanos.
