Atšķirības starp "Rīgas guberņa" versijām

'''Rīgas guberņa''' (kr. ''Рижская губерния'', vāc. ''Rigaer gouvernement'', angl. ''Riga Governorate'') - administratīvi teritoriāla vienība, [[guberņa]] [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] no 1713. līdz 1783. gadam, ieviests [[ģenerālgubernators|ģenerālgubernatora]] amats (visām 3 Baltijas guberņām kopīga augstākā amatpersona, šis amats tika likvidēts 1876. g. līdz ar Baltijas novada autonomiju), kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku. Civilās pārvaldes augstākā vara bija [[gubernators|gubernatoram]]. Tā padomdevēja organizācija bija ''landrātu kolēģija'', ko Baltijā sarunvalodā dēvēja par "valdību". Gubernatora rīkojumus, ko viņš izdeva, saskaņojot ar landrātu kolēģiju, sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā. Sākotnēji, kopš 1630. gada [[Zviedrijas karaliste]]s iekarotajā Vidzemē īpaša administratīva vienība '''Rīgas gubernatūra''' (XX gs. literatūrā dēvēta arī par '''Zviedru Vidzemi'''). Ietvēra Vidzemi un Dienvidigauniju: Rīgas, Cēsu, Pērnavas un Tērbatas apriņķus (no 1660. gada arī Roņu salu). XII gs. pirmajā pusē gubernatūras apriņķi tika sadalīti pils novados, bet gs. otrajā pusē - draudzēs. Pēc Vidzemes iekļaušanas Krievijas impērijā, 28.07.1713. izveidota '''Rīgas guberņa''', kurā ietilpa Vidzemes provinces - Rīgas, Cēsu, Pērnavas un Sāmsalas apriņķi, - un Smoļenskas provinces (1719. gada oktobrī Smoļenskas provinci no guberņas atdalīja) un [[Rēveles guberņa]]. 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi,  Saskaņā ar 1775. gada ''guberņu likumu'' Rīgas guberņa sastāvēja no 9 apriņķiem – Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas. 1783. gadā guberņai pievienoja Slokas novadu. 03.07.1783. Rīgas guberņa tika likvidēta, tās vietā izveidojot [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecību]].