Atšķirības starp "Pilsnovads" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Pilsnovads''' (lat. ''castellatura'') - administratīvi teritoriāla vienība [[Mūku bruņinieku ordeņi|mūku bruņinieku ordeņa]] valdījumos, kuru parasti veidoja zemes ap [[Kastela|kastelu]]. Vairāki pilsnovadi bija apvienoti [[Komtureja|komturejā]]. | + | '''Pilsnovads''' (lat. ''castellatura'') - administratīvi teritoriāla vienība [[Mūku bruņinieku ordeņi|mūku bruņinieku ordeņa]] valdījumos, kuru parasti veidoja zemes ap [[Kastela|kastelu]]. Vairāki pilsnovadi bija apvienoti [[Komtureja|komturejā]]. Pilsnovada garnizonā bija arī vairāki brāļi kalpotāji, saukti par pusbrāļiem jeb pelēčiem. Tie iedalījās brīvprātīgajos, algotņos, bruņukalpos (''Schildknechte'') jeb ieročnesējos un karakalpos jeb kareivjos, kas varēja būt arī zemnieki un nebrīvie ļaudis. Lielākos karagājienos piedalījās arī [[Lēņavīri|lēņavīru]] karaspēka nodaļa. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
Versija, kas saglabāta 2020. gada 20. marts, plkst. 14.25
Pilsnovads (lat. castellatura) - administratīvi teritoriāla vienība mūku bruņinieku ordeņa valdījumos, kuru parasti veidoja zemes ap kastelu. Vairāki pilsnovadi bija apvienoti komturejā. Pilsnovada garnizonā bija arī vairāki brāļi kalpotāji, saukti par pusbrāļiem jeb pelēčiem. Tie iedalījās brīvprātīgajos, algotņos, bruņukalpos (Schildknechte) jeb ieročnesējos un karakalpos jeb kareivjos, kas varēja būt arī zemnieki un nebrīvie ļaudis. Lielākos karagājienos piedalījās arī lēņavīru karaspēka nodaļa.
Literatūra par šo tēmu
- Erich Meuthen. Zum spätmittelalterlichen Kommendenwesen. // Licet preter solitum. Ludwig Falkenstein zum 65. / L. Kery, D. Lohrmann, H. Müller (Hrsg.) - Geburtstag: Aachen, 1998, S. 241–264.
- Ulrich Stutz. Geschichte des kirchlichen Benefizialwesens von seinen Anfängen bis auf die Zeit Alexanders III. - Aalen, 1961