Atšķirības starp "Garīgais seminārs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Garīgais seminārs''' (no lat. ''seminarium'' – stādu audzētava; kr. ''духовная семинария'') - Baznīcas skola, kurā sagatavo ticības mācības skolotājus, kā arī dod teoloģiskās izglītības pamatus tālākām studijām garīgajā akadēmijā. | '''Garīgais seminārs''' (no lat. ''seminarium'' – stādu audzētava; kr. ''духовная семинария'') - Baznīcas skola, kurā sagatavo ticības mācības skolotājus, kā arī dod teoloģiskās izglītības pamatus tālākām studijām garīgajā akadēmijā. | ||
| − | * Krievijas impērijā [[Krievijas pareizticīgo Baznīca|pareizticīgās baznīcas]] garīgie semināri bija vidējās izglītības mācību iestādes ar 2 gadu apmācību, kuru uzdevums bija "sagatavot jauniešus kalpošanai pareizticīgajā baznīcā" (kr. | + | * Krievijas impērijā [[Krievijas pareizticīgo Baznīca|pareizticīgās baznīcas]] garīgie semināri bija vidējās izglītības mācību iestādes ar 2 gadu apmācību, kuru uzdevums bija "sagatavot jauniešus kalpošanai pareizticīgajā baznīcā" (kr. ''приготовление юношества к служению православной Церкви''). Atradās Svētās Sinodes pārraudzībā. 20. gs. sākumā bija jau 57 semināri, kur audzēkņi apguva: Pareizticīgās Baznīcas vēsturi, Krievijas impērijas vēsturi, krievu un baznīcslāvu valodas, sengrieķu un latīņu valodas, aritmētiku, ģeogrāfiju, dabaszinātni (bioloģijas pamati), dziedāšanu, glītrakstīšanu un rasēšanu. Zināšanas vērtēja ballēs: 5 = lieliski, 4 = ļoti labi, 3 = labi, 2 = viduvēji, 1 = vāji. Semināra atestāts deva iespēju kļūt par ticības mācības skolotāju pamata un vidējās izglītības mācību iestādēs, bet teicamnieka atestāts deva XIV šķiras valsts ierēdņa statusu (tātad garantētu karjeru valsts dienestā) un tiesības iestāties augstkolu zemākā līmeņa apmācības kursā (piemēram, studēt par jurista palīgu). |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 28. jūnijs, plkst. 14.21
Garīgais seminārs (no lat. seminarium – stādu audzētava; kr. духовная семинария) - Baznīcas skola, kurā sagatavo ticības mācības skolotājus, kā arī dod teoloģiskās izglītības pamatus tālākām studijām garīgajā akadēmijā.
- Krievijas impērijā pareizticīgās baznīcas garīgie semināri bija vidējās izglītības mācību iestādes ar 2 gadu apmācību, kuru uzdevums bija "sagatavot jauniešus kalpošanai pareizticīgajā baznīcā" (kr. приготовление юношества к служению православной Церкви). Atradās Svētās Sinodes pārraudzībā. 20. gs. sākumā bija jau 57 semināri, kur audzēkņi apguva: Pareizticīgās Baznīcas vēsturi, Krievijas impērijas vēsturi, krievu un baznīcslāvu valodas, sengrieķu un latīņu valodas, aritmētiku, ģeogrāfiju, dabaszinātni (bioloģijas pamati), dziedāšanu, glītrakstīšanu un rasēšanu. Zināšanas vērtēja ballēs: 5 = lieliski, 4 = ļoti labi, 3 = labi, 2 = viduvēji, 1 = vāji. Semināra atestāts deva iespēju kļūt par ticības mācības skolotāju pamata un vidējās izglītības mācību iestādēs, bet teicamnieka atestāts deva XIV šķiras valsts ierēdņa statusu (tātad garantētu karjeru valsts dienestā) un tiesības iestāties augstkolu zemākā līmeņa apmācības kursā (piemēram, studēt par jurista palīgu).
