Atšķirības starp "Kukluksklans" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kukluksklans''' (an. ''Ku Klux Klan; KKK'') - pēc [[ASV pilsoņu karš|ASV pilsoņu kara]] izveidojušās bruņotas pašaizsardzības vienības sakautajos un izpostītajos dienvidu štatos valdošā beztiesiskuma un kriminogēnās situācijas apstākļos. Veica t.s. tautas policijas funkcijas apstākļos, kad valsts policija nevēlējās vai nespēja pildīt savus pienākumus. Tā kā kriminālnoziegumus lielāko tiesu veica melnādainie iedzīvotāji - bijušie [[vergi]], - kas nu bija palikuši bez iztikas līdzekļiem un darba, šīs kukluksklans par savu ideoloģiju izvēlējās [[Rasisms|rasismu]] un cīņu pret melnādaino [[Emancipācija|emancipāciju]], kā arī naidīgu nostāju pret Romas Katoļu baznīcu un strādnieku arodbiedrībām. Visai drīz organizācija pārvērtās par visai daudzkaitlīgu paramilitāru struktūru, kas centās panākt savus iekšpolitiskos mērķus, izmantojot [[Terorisms|teroru]]: vardarbību un iebiedēšanu. 1870. un 1871. gados ASV valdība izdeva normatīvos aktus, kas aizliedza kukluksklana darbību, taču tas turpināja pastāvēt nelegāli. Kukluksklana biedru un atbalstītāju skaits lielā mērā bija atkarīgs no situācijas ASV kopumā: labklājības gados skaits samazinājās, bet sākoties melnādaino nemieriem - pieauga. Vislielāko skaitu tas sasniedza pēc 1. pasaules kara, kad mājās no frontes atgriezās lielas skaits melnādaino karavīru: 1920. gadu sākumā sevi pie kukluklana pieskaitīja aptuveni 4 000 000 baltādaino amerikāņu. 1930. gados pie organizācijas sevi pieskaitīja vairs līdz 30 000 cilvēki. Kukluksklans sašķēlās autonomas grupas, kuras vienoja kopīga izcelsme, rituāli un tērpi, rasisms kā ideoloģija, taču nebija kopīgas struktūras un virsvadības. | + | '''Kukluksklans''' (an. ''Ku Klux Klan; KKK'') - pēc [[ASV pilsoņu karš|ASV pilsoņu kara]] izveidojušās bruņotas pašaizsardzības vienības sakautajos un izpostītajos dienvidu štatos valdošā beztiesiskuma un kriminogēnās situācijas apstākļos. Veica t.s. tautas policijas funkcijas apstākļos, kad valsts policija nevēlējās vai nespēja pildīt savus pienākumus. Tā kā kriminālnoziegumus lielāko tiesu veica melnādainie iedzīvotāji - bijušie [[vergi]], - kas nu bija palikuši bez iztikas līdzekļiem un darba, šīs kukluksklans par savu ideoloģiju izvēlējās [[Rasisms|rasismu]] un cīņu pret melnādaino [[Emancipācija|emancipāciju]], kā arī naidīgu nostāju pret Romas Katoļu baznīcu un strādnieku arodbiedrībām. Visai drīz organizācija pārvērtās par visai daudzkaitlīgu paramilitāru struktūru, kas centās panākt savus iekšpolitiskos mērķus, izmantojot [[Terorisms|teroru]]: vardarbību un iebiedēšanu. 1870. un 1871. gados ASV valdība izdeva normatīvos aktus, kas aizliedza kukluksklana darbību, taču tas turpināja pastāvēt nelegāli. Kukluksklana biedru un atbalstītāju skaits lielā mērā bija atkarīgs no situācijas ASV kopumā: labklājības gados skaits samazinājās, bet sākoties melnādaino nemieriem - pieauga. Vislielāko skaitu tas sasniedza pēc 1. pasaules kara, kad mājās no frontes atgriezās lielas skaits melnādaino karavīru: 1920. gadu sākumā sevi pie kukluklana pieskaitīja aptuveni 4 000 000 baltādaino amerikāņu. 1930. gados pie organizācijas sevi pieskaitīja vairs līdz 30 000 cilvēki. Kukluksklans sašķēlās autonomas grupas, kuras vienoja kopīga izcelsme, rituāli un tērpi, rasisms kā ideoloģija, taču vairs nebija kopīgas struktūras un virsvadības. |
[[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] | [[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 17.22
Kukluksklans (an. Ku Klux Klan; KKK) - pēc ASV pilsoņu kara izveidojušās bruņotas pašaizsardzības vienības sakautajos un izpostītajos dienvidu štatos valdošā beztiesiskuma un kriminogēnās situācijas apstākļos. Veica t.s. tautas policijas funkcijas apstākļos, kad valsts policija nevēlējās vai nespēja pildīt savus pienākumus. Tā kā kriminālnoziegumus lielāko tiesu veica melnādainie iedzīvotāji - bijušie vergi, - kas nu bija palikuši bez iztikas līdzekļiem un darba, šīs kukluksklans par savu ideoloģiju izvēlējās rasismu un cīņu pret melnādaino emancipāciju, kā arī naidīgu nostāju pret Romas Katoļu baznīcu un strādnieku arodbiedrībām. Visai drīz organizācija pārvērtās par visai daudzkaitlīgu paramilitāru struktūru, kas centās panākt savus iekšpolitiskos mērķus, izmantojot teroru: vardarbību un iebiedēšanu. 1870. un 1871. gados ASV valdība izdeva normatīvos aktus, kas aizliedza kukluksklana darbību, taču tas turpināja pastāvēt nelegāli. Kukluksklana biedru un atbalstītāju skaits lielā mērā bija atkarīgs no situācijas ASV kopumā: labklājības gados skaits samazinājās, bet sākoties melnādaino nemieriem - pieauga. Vislielāko skaitu tas sasniedza pēc 1. pasaules kara, kad mājās no frontes atgriezās lielas skaits melnādaino karavīru: 1920. gadu sākumā sevi pie kukluklana pieskaitīja aptuveni 4 000 000 baltādaino amerikāņu. 1930. gados pie organizācijas sevi pieskaitīja vairs līdz 30 000 cilvēki. Kukluksklans sašķēlās autonomas grupas, kuras vienoja kopīga izcelsme, rituāli un tērpi, rasisms kā ideoloģija, taču vairs nebija kopīgas struktūras un virsvadības.
