Atšķirības starp "Artilērija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Artilērija''' (no fr. ''artillerie'', an. ''artillery'', vc. ''Artillerie'', kr. ''артиллерия'') - militāra tehnika (mehāniskā artilērija un uguns artilērija) kas domāta tik smagu lādiņu šaušanai, kādus nevar šaut strēlnieki ar individuālajiem tehniskajiem līdzekļiem. | '''Artilērija''' (no fr. ''artillerie'', an. ''artillery'', vc. ''Artillerie'', kr. ''артиллерия'') - militāra tehnika (mehāniskā artilērija un uguns artilērija) kas domāta tik smagu lādiņu šaušanai, kādus nevar šaut strēlnieki ar individuālajiem tehniskajiem līdzekļiem. | ||
| − | Izveidojas jau antīkajā pasaulē (skat. [[katapulta]]), līdz ar pirmo pilsētu attīstīšanos un tehnisko līdzekļu nepieciešamību mūru sagraušanai, lai tās ieņemtu. Kā atsevišķa kategorija attīstījās [[cietokšņu artilērija]], [[aplenkuma artilērija]], [[lauka artilērija]] un [[jūras artilērija]], domāta gan uzbrukumam sauszemes fortifikācijas būvēm no ūdens, gan pretinieka [[Karakuģis|karakuģu]] satriekšanai no attāluma. Līdz ar šaujampulvera parādīšanos, kopš | + | Izveidojas jau antīkajā pasaulē (skat. [[katapulta]]), līdz ar pirmo pilsētu attīstīšanos un tehnisko līdzekļu nepieciešamību mūru sagraušanai, lai tās ieņemtu. Kā atsevišķa kategorija attīstījās [[cietokšņu artilērija]], [[aplenkuma artilērija]], [[lauka artilērija]] un [[jūras artilērija]], domāta gan uzbrukumam sauszemes fortifikācijas būvēm no ūdens, gan pretinieka [[Karakuģis|karakuģu]] satriekšanai no attāluma. |
| + | |||
| + | Līdz ar šaujampulvera parādīšanos, kopš 15 gs. '''mehānisko artilēriju''' nomainīja '''uguns artilērija'''. Uz šaujampulveri bāzēto artilēriju iedala 6 pamatkategorijās: [[bombarda]]s, [[Lielgabals|lielgabali]], [[haubice]]s, [[mortīra]]s, [[Mīnmetējs|mīnmetēji]], balsta granātmetēji, ko tradicionāli apkopo apakšvienībās - [[Baterija|baterijās]]. | ||
{| border="1" width="100%" cellpadding="2" cellspacing="0" | {| border="1" width="100%" cellpadding="2" cellspacing="0" | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 27. jūlijs, plkst. 07.12
Artilērija (no fr. artillerie, an. artillery, vc. Artillerie, kr. артиллерия) - militāra tehnika (mehāniskā artilērija un uguns artilērija) kas domāta tik smagu lādiņu šaušanai, kādus nevar šaut strēlnieki ar individuālajiem tehniskajiem līdzekļiem.
Izveidojas jau antīkajā pasaulē (skat. katapulta), līdz ar pirmo pilsētu attīstīšanos un tehnisko līdzekļu nepieciešamību mūru sagraušanai, lai tās ieņemtu. Kā atsevišķa kategorija attīstījās cietokšņu artilērija, aplenkuma artilērija, lauka artilērija un jūras artilērija, domāta gan uzbrukumam sauszemes fortifikācijas būvēm no ūdens, gan pretinieka karakuģu satriekšanai no attāluma.
Līdz ar šaujampulvera parādīšanos, kopš 15 gs. mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija. Uz šaujampulveri bāzēto artilēriju iedala 6 pamatkategorijās: bombardas, lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, balsta granātmetēji, ko tradicionāli apkopo apakšvienībās - baterijās.
| Anglijas karalistē XVI-XVII gs. pastāvējusī artilērijas pamatklasifikācija Greener William Wellington. The gun and its development. - Skyhorse Publishing - 2013 (1881) | ||||
| nosaukums | kalibrs (collas) | stobra svars (mārciņas) | lodes svars (mārciņas) | pulvera svars (mārciņas) |
|---|---|---|---|---|
| karaliskais lielgabals (Cannon royal) | 8 1/2 | 8000 | 66 | 30 |
| lielgabals (Cannon) | 8 | 6000 | 60 | 27 |
| lielā serpentīna (Cannon serpentine) | 7 | 5500 | 53 1/2 | 25 |
| jauktenis (Bastard cannon) | 7 | 4500 | 41 | 20 |
| vidējais lielgabals (Demi cannon) | 6 1/2 | 4000 | 33 1/2 | 18 |
| ? (Cannon petro) | 6 | 4000 | 24 1/2 | 14 |
| kulverīna (Culverin) | 5 1/2 | 4500 | 17 1/2 | 12 |
| basilisks (Basilisk) | 5 | 4000 | 15 | 10 |
| vidējā kulverīna (Demi culverin) | 4 | 3400 | 9 1/2 | 3 |
| jaukteņa kulverīna (Bastard culverin) | 4 | 3000 | 5 | 5 1/2 |
| sakara (Sacar) | 3 1/2 | 1400 | 5 1/2 | 5 1/2 |
| minjons (Minion) | 3 1/2 | 1000 | 4 | 4 |
| falkons (Falcon) | 2 1/2 | 660 | 2 | 3 1/2 |
| falkonete (Falconete) | 2 | 500 | 1 1/2 | 3 |
| serpentīna (Serpentine) | 1 1/2 | 400 | 3/4 | 1 1/2 |
| rabinets (Rabinet) | 1 | 300 | 1/2 | 3/4 |
Literatūra par šo tēmu
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.4., 22.-24. lpp.
- Faugeron. Artilērijas manevrs. // Militārais apskats. 1932., Nr.6., 1087.-1122. lpp.
- Grūbe Jānis. Bauskas pils lielgabali. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1999. Nr.3., 44.-55. lpp.
- David Cressy. Saltpeter: The Mother of Gunpowder. - Oxford University Press, 2012
- Greener William Wellington. The gun and its development. - Skyhorse Publishing - 2013 (1881)
- Широкорад А.Б. Энциклопедия отечественной артиллерии. - Харвест: Минск, 2000
- Артиллерия русской армии эпохи феодализма. Т. 1.:
- Кн. 1. Артиллерия русской армии в период возникновения и развития феодализма (IX-XVII вв.) - Воениздат: Москва, 1959 - 390 с.
- Кн. 2. Артиллерия русской армии в период укрепления абсолю тизма (XVIII в.). - Воениздат: Москва, 1960 - 179 c.
- Кн. 3. Артиллерия русской армии в период разложения феодализма (конец XVII - первая половина XIX в.) - Воениздат: Москва, 1962 - 696 c.
- Артиллерия русской армии в эпоху капитализма (60-е гг. XIX в. - 1917 г.). Т. 2.
- Кн. 4. Артиллерия русской армии в период утверждения капитализма (60-е гг. - начало 90-х гг. XIX в.) - Воениздат: Москва, 1966 - 596 с.
- Кн. 5. Артиллерия русской армии в период империализма (90-е гг. XIX в. - 1905 г.) - 1970
- Кн. 6.
- Т. 3. Артиллерия Советской Армии до Великой Отечественной Войны (октябрь 1917 г. - июнь 1941 г.).
- Кн. 7.
- Кн. 8. Советская артиллерия в период между гражданской и Великой Отечественной войнами (1921 г. - июнь 1941 г.) - 1964
- Кирпичников А.Н. Метательная артиллерия Древней Руси // МИА. - 1958. - № 77. — С. 7–51.
- Кротов П.А. Артиллерия в Полтавской битве 1709 г. (некоторые спорные вопросы) // Мавродинские чтения. Сборник статей. СПб., 2002. С.125-128.
Resursi internetā par šo tēmu
- The Earliest Gunpowder Weapons in History
- Ordnance Department Document No. 2033. HANDBOOK OF ARTILLERY INCLUDING MOBILE, ANTI-AIRCRAFT AND TRENCH MATÉRIEL PREPARED IN THE OFFICE OF THE CHIEF OF ORDNANCE. - WASHINGTON GOVERNMENT PRINTING OFFICE 1920
- Никифоров Н.Н., Туркин П.И., Жеребцов А.А., Галиенко С.Г. Артиллерия. - Воениздат МО СССР: Москва, 1953
- История Пушки - первые орудия. // Техника-Молодежи. 7, 1984
- Лобин А.Н. Артиллерия московских стрелецких полков в 1670–1680-х гг. // История военного дела: исследования и источники. - 2012. - Т. I I. - С. 1-41.
- Военно-исторический Музей артиллерии, инженерных войск и войск связи МО РФ.
- Орудие артиллерийское - Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона
- Двуреченский О.В. Разновидности огнестрельного оружия в XIV-XVI веках.
