Atšķirības starp "Miesas sods" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Miesas sods''' (an. ''corporal punishment'', vc. ''Korperstrafe'', fr. ''châtiment corporel'', kr. ''телесное наказание'') - sods par noziegumu, ar kuru sodāmajam tiek nodarītas fiziskas ciešanas. Miesas sodus iedala: | '''Miesas sods''' (an. ''corporal punishment'', vc. ''Korperstrafe'', fr. ''châtiment corporel'', kr. ''телесное наказание'') - sods par noziegumu, ar kuru sodāmajam tiek nodarītas fiziskas ciešanas. Miesas sodus iedala: | ||
| − | * kropļojošie (rokas, kājas, plaukstas, pirkstu nociršana, mēles un acu izraušana, kastrēšana; | + | * kropļojošie (rokas, kājas, plaukstas, pirkstu nociršana, mēles un acu izraušana, kastrēšana); |
* sāpīgie (sišana ar pātagu, pletni, nūjām, rīkstēm u.tml.); | * sāpīgie (sišana ar pātagu, pletni, nūjām, rīkstēm u.tml.); | ||
* zīmogošana (īpašas zīmes iededzināšana noziedznieka ādā redzamā vietā). | * zīmogošana (īpašas zīmes iededzināšana noziedznieka ādā redzamā vietā). | ||
| + | |||
| + | Eiropā kropļojošos sodus sāka atcelt 18. gs., aizvietojot tos ar ieslodzījumu, [[Katorga|katorgu]] u.c. sodiem. Sāpes nodarošos sodus piemēroja gan kā pamata, gan papildu sodus vēl līdz 19. gs. vidum. Zīmogošanu galvenokārt piemēroja [[Prostitūcija|prostitūtām]] un zagļiem kā papildu sodu recidīva gadījumos. | ||
[[Kategorija:Sodu veidi]] | [[Kategorija:Sodu veidi]] | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 1. augusts, plkst. 12.23
Miesas sods (an. corporal punishment, vc. Korperstrafe, fr. châtiment corporel, kr. телесное наказание) - sods par noziegumu, ar kuru sodāmajam tiek nodarītas fiziskas ciešanas. Miesas sodus iedala:
- kropļojošie (rokas, kājas, plaukstas, pirkstu nociršana, mēles un acu izraušana, kastrēšana);
- sāpīgie (sišana ar pātagu, pletni, nūjām, rīkstēm u.tml.);
- zīmogošana (īpašas zīmes iededzināšana noziedznieka ādā redzamā vietā).
Eiropā kropļojošos sodus sāka atcelt 18. gs., aizvietojot tos ar ieslodzījumu, katorgu u.c. sodiem. Sāpes nodarošos sodus piemēroja gan kā pamata, gan papildu sodus vēl līdz 19. gs. vidum. Zīmogošanu galvenokārt piemēroja prostitūtām un zagļiem kā papildu sodu recidīva gadījumos.
