Atšķirības starp "Cenzūra" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:MD_Andris_Vitolins.jpg|right|thumb|200px|2005. gadā sabiedriskās cenzūras aizliegts plakāts]]
 
[[Attēls:MD_Andris_Vitolins.jpg|right|thumb|200px|2005. gadā sabiedriskās cenzūras aizliegts plakāts]]
'''Cenzūra''' - politiski, reliģiski, ētiski vai morāli nevēlamas informācijas izņemšana no aprites, aizliegšana; varas iestāžu liegums izplatīt materiālus vai informāciju, kuru tās (ko konstatē [[cenzors]] vai kontrolējošās varas institūcijas) atzīst par nevēlamu, valdošajai ideoloģijai neatbilstošu. Autoritārās un totalitārās iekārtās cenzūra skar gan publisko, gan privāto dzīvi, demokrātijās - publisko sfēru. Atkarībā no konteksta:
+
'''Cenzūra''' - politiski, reliģiski, ētiski vai morāli nevēlamas informācijas izņemšana no aprites, aizliegšana. atkarībā no konteksta:
 +
* Varas iestāžu liegums izplatīt materiālus vai informāciju, kuru tās (ko konstatē [[cenzors]] vai kontrolējošās varas institūcijas) atzīst par nevēlamu, valdošajai ideoloģijai neatbilstošu. Autoritārās un totalitārās iekārtās cenzūra skar gan publisko, gan privāto dzīvi, demokrātijās - publisko sfēru.
 +
* Sabiedrības morālā spiediena un nosodījuma rezultātā mainīts, aizliegts vai noklusējums, ja informācija ir pretrunā ar vairākuma viedokli kādā jautājumā.
  
 
Skat. arī [[Jaunatnei kaitīgas literatūras saraksta papildinājums 2.12.1936.]], [[Aizliegto grāmatu saraksts]]
 
Skat. arī [[Jaunatnei kaitīgas literatūras saraksta papildinājums 2.12.1936.]], [[Aizliegto grāmatu saraksts]]

Versija, kas saglabāta 2020. gada 6. septembris, plkst. 07.31

2005. gadā sabiedriskās cenzūras aizliegts plakāts

Cenzūra - politiski, reliģiski, ētiski vai morāli nevēlamas informācijas izņemšana no aprites, aizliegšana. atkarībā no konteksta:

  • Varas iestāžu liegums izplatīt materiālus vai informāciju, kuru tās (ko konstatē cenzors vai kontrolējošās varas institūcijas) atzīst par nevēlamu, valdošajai ideoloģijai neatbilstošu. Autoritārās un totalitārās iekārtās cenzūra skar gan publisko, gan privāto dzīvi, demokrātijās - publisko sfēru.
  • Sabiedrības morālā spiediena un nosodījuma rezultātā mainīts, aizliegts vai noklusējums, ja informācija ir pretrunā ar vairākuma viedokli kādā jautājumā.

Skat. arī Jaunatnei kaitīgas literatūras saraksta papildinājums 2.12.1936., Aizliegto grāmatu saraksts

Literatūra par šo tēmu

  • Latvija padomju režīma varā 1945-1986: Dokumentu krājums. - Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga, 2001.
  • Cenzūra un cenzori latviešu grāmatniecībā līdz 1918. gadam. / Limane, Lilija (sast.), Apinis, Aleksejs (red.). - LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa, Rīga, 2004. ISBN 9984–607–57–7
  • Paeglis Jānis. Kas bija liegts Pirmās republikas lasītājiem : Preses likumi un izplatīšanai aizliegtā Latvijā izdotā literatūra 1918.-1940.gadā. - Zinātne: Rīga, 1996. - 139 lpp. ISBN 5-7966-1106-2
  • Strods H. PSRS politiskā cenzūra Latvijā 1940.-1990. Dokumenti un materiāli. - Jumava: Rīga, 2011.

  • Maulina, Anna. Librarianship within Latvian culture // Information Europe: EBLIDA Magazine: European Bureau of Library, Information and Documentation Associations. - 2001. - Vol. 06.

  • Лемке М.К. Очерки по истории русской цензуры и журналистики XIX столетия (репринтное воспроизведение издания 1904 г.) - URSS, 2020. ISBN 978-5-397-05518-5

Resursi internetā par šo tēmu