Atšķirības starp "Linotoraksa" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Mars of Toda.jpg|right|thumb|200px|vēlīna linotoraksa]] | [[Attēls:Mars of Toda.jpg|right|thumb|200px|vēlīna linotoraksa]] | ||
| − | '''Linotoraksa''' (sgr. ''Λινοθώρηξ'', an. ''linothorax'', kr. ''линоторакс'') jeb '''linu bruņuveste''' (sgr. ''θώρηκα λίνεον'', lat. ''thorax linteus'', kr. ''льняной панцирь'') - no lina auduma gatavota, plecus, krūšukurvi un vidukli sargājoša bruņuveste (''θώρηξ'') Senajā Grieķijā bronzas laikmeta beigās, dzelzs laikmeta sākumā, lietošanas uzplaukumu piedzīvojot [[Hellēnisms|hellēnisma]] laikmetā | + | '''Linotoraksa''' (sgr. ''Λινοθώρηξ'', an. ''linothorax'', kr. ''линоторакс'') jeb '''linu bruņuveste''' (sgr. ''θώρηκα λίνεον'', lat. ''thorax linteus'', kr. ''льняной панцирь'') - no lina auduma gatavota, plecus, krūšukurvi un vidukli sargājoša bruņuveste (''θώρηξ'') Senajā Grieķijā bronzas laikmeta beigās, dzelzs laikmeta sākumā, lietošanas uzplaukumu piedzīvojot [[Hellēnisms|hellēnisma]] laikmetā. |
Pirmo reizi apzīmējums parādās “Iliādā” kā bruņu veids, kuru lieto Oileja dēls Ajakss, brāļi Adrasts un Amfijs, kā arī Meropa dēli. Acīmredzot šis bruņu tips tieši tad parādās, jo pārējie ahaju un trojiešu varoņi nēsā bronzas bruņas. Daudz linu bruņuvestes piemin klasiskā perioda autori - [[Hērodots]], [[Tukidīds]], [[Ksenofonts]], - kā arī vēlāk dzīvojošie [[Polībijs]], [[Diodors]] un [[Arians]]. Pausānis vēsta, ka Sirakūzu tirāns Gelonoms 480. g.p.m.ē. tādas ziedojis Apollona templim Delfos. Latīnis [[Tits Līvijs]] piemin lina bruņas, kuras 438. g. p.m.ē. valkājis [[Etruski|etrusku]] valdnieks Larss Tolumnijs, un kuras kā trofeja glabājās Jupitera templī Romā vēl 450 gadus vēlāk. [[Silijs Italiks]] tās piemin savā “Poēmā par pūniešu karu”. Vizuālajos avotos visvairāk lina bruņuvestes parādās sengrieķu keramikas apgleznojumos, bareljefos. Piemēram, Nereida monumenta (an. ''Nereid Monument'') ciļņos no 228 karotāju figūrām 27 cilvēkiem lina bruņuvestes. | Pirmo reizi apzīmējums parādās “Iliādā” kā bruņu veids, kuru lieto Oileja dēls Ajakss, brāļi Adrasts un Amfijs, kā arī Meropa dēli. Acīmredzot šis bruņu tips tieši tad parādās, jo pārējie ahaju un trojiešu varoņi nēsā bronzas bruņas. Daudz linu bruņuvestes piemin klasiskā perioda autori - [[Hērodots]], [[Tukidīds]], [[Ksenofonts]], - kā arī vēlāk dzīvojošie [[Polībijs]], [[Diodors]] un [[Arians]]. Pausānis vēsta, ka Sirakūzu tirāns Gelonoms 480. g.p.m.ē. tādas ziedojis Apollona templim Delfos. Latīnis [[Tits Līvijs]] piemin lina bruņas, kuras 438. g. p.m.ē. valkājis [[Etruski|etrusku]] valdnieks Larss Tolumnijs, un kuras kā trofeja glabājās Jupitera templī Romā vēl 450 gadus vēlāk. [[Silijs Italiks]] tās piemin savā “Poēmā par pūniešu karu”. Vizuālajos avotos visvairāk lina bruņuvestes parādās sengrieķu keramikas apgleznojumos, bareljefos. Piemēram, Nereida monumenta (an. ''Nereid Monument'') ciļņos no 228 karotāju figūrām 27 cilvēkiem lina bruņuvestes. | ||
| + | |||
| + | Vestes pamatu veidoja vismaz 14 līmēta linauduma slāņi aptuveni 1-1,5 cm biezumā - kopā bruņuveste bija daudz vieglāka par sengrieķu plākšņu vai anatomiskajām bruņuvestēm, taču tikpat sargājoša. Cik var spriest no zināmā materiāla, lina bruņuvestes piedzīvojušas trīs formas pamatstadijas: | ||
[[Kategorija:Bruņas]] | [[Kategorija:Bruņas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 22. decembris, plkst. 20.54
Linotoraksa (sgr. Λινοθώρηξ, an. linothorax, kr. линоторакс) jeb linu bruņuveste (sgr. θώρηκα λίνεον, lat. thorax linteus, kr. льняной панцирь) - no lina auduma gatavota, plecus, krūšukurvi un vidukli sargājoša bruņuveste (θώρηξ) Senajā Grieķijā bronzas laikmeta beigās, dzelzs laikmeta sākumā, lietošanas uzplaukumu piedzīvojot hellēnisma laikmetā.
Pirmo reizi apzīmējums parādās “Iliādā” kā bruņu veids, kuru lieto Oileja dēls Ajakss, brāļi Adrasts un Amfijs, kā arī Meropa dēli. Acīmredzot šis bruņu tips tieši tad parādās, jo pārējie ahaju un trojiešu varoņi nēsā bronzas bruņas. Daudz linu bruņuvestes piemin klasiskā perioda autori - Hērodots, Tukidīds, Ksenofonts, - kā arī vēlāk dzīvojošie Polībijs, Diodors un Arians. Pausānis vēsta, ka Sirakūzu tirāns Gelonoms 480. g.p.m.ē. tādas ziedojis Apollona templim Delfos. Latīnis Tits Līvijs piemin lina bruņas, kuras 438. g. p.m.ē. valkājis etrusku valdnieks Larss Tolumnijs, un kuras kā trofeja glabājās Jupitera templī Romā vēl 450 gadus vēlāk. Silijs Italiks tās piemin savā “Poēmā par pūniešu karu”. Vizuālajos avotos visvairāk lina bruņuvestes parādās sengrieķu keramikas apgleznojumos, bareljefos. Piemēram, Nereida monumenta (an. Nereid Monument) ciļņos no 228 karotāju figūrām 27 cilvēkiem lina bruņuvestes.
Vestes pamatu veidoja vismaz 14 līmēta linauduma slāņi aptuveni 1-1,5 cm biezumā - kopā bruņuveste bija daudz vieglāka par sengrieķu plākšņu vai anatomiskajām bruņuvestēm, taču tikpat sargājoša. Cik var spriest no zināmā materiāla, lina bruņuvestes piedzīvojušas trīs formas pamatstadijas:
