Atšķirības starp "Šveices kohorta" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Guardia Svizzera.jpg|right|thumb|300px|2005]] | [[Attēls:Guardia Svizzera.jpg|right|thumb|300px|2005]] | ||
| − | '''Šveices kohorta''' (''Cohors Helvetica - ohors pedestris Helvetiorum a sacra custodia Pontificis'') jeb '''Šveiciešu gvarde''', '''[[Vatikāna gvarde]]''' (it. ''Guardia Svizzera'', an. ''Swiss Guards'') - [[Pāvests|pāvestu]] miesassargu vienība, izveidota pēc [[Jūlijs II, pāvests|Jūlija II]] rīkojuma 1506. gada 22. janvārī. Vienības uzdevums bija un ir apsargāt [[Pontifiks|pontifiku]], Apustuļu pilis un 4 ieejas [[Vatikāns|Vatikānā]]. 1548. gadā vienību veidoja 225 gvardi (vēlāk, 17.-18. gs. šveiciešu gvardu skaits svārstījās no 100 līdz 250 karavīriem). 1798. gadā pēc Romas krišanas vienību izformēja, bet 1801. gadā atjaunoja (64 gvardi). 1824. gadā vienībā bija jau 200 kareivju. Pēdējo reizi vienība reorganizēta 1979. gadā - šobrīd tajā dienē 101 karavīrs. Tajā uzņem tikai Šveicē dzimušus | + | '''Šveices kohorta''' (''Cohors Helvetica - ohors pedestris Helvetiorum a sacra custodia Pontificis'') jeb '''Šveiciešu gvarde''', '''[[Vatikāna gvarde]]''' (it. ''Guardia Svizzera'', an. ''Swiss Guards'') - [[Pāvests|pāvestu]] miesassargu vienība, izveidota pēc [[Jūlijs II, pāvests|Jūlija II]] rīkojuma 1506. gada 22. janvārī. Vienības uzdevums bija un ir apsargāt [[Pontifiks|pontifiku]], Apustuļu pilis un 4 ieejas [[Vatikāns|Vatikānā]]. 1548. gadā vienību veidoja 225 gvardi (vēlāk, 17.-18. gs. šveiciešu gvardu skaits svārstījās no 100 līdz 250 karavīriem). 1798. gadā pēc Romas krišanas vienību izformēja, bet 1801. gadā atjaunoja (64 gvardi). 1824. gadā vienībā bija jau 200 kareivju. Pēdējo reizi vienība reorganizēta 1979. gadā - šobrīd tajā dienē 101 karavīrs. Tajā uzņem tikai Šveicē dzimušus katoļus, neprecējušos, dienējušus armijā, vecumā no 19-30 gadiem, augumā ne mazākus par 174 cm. Minimālais dienesta laikis ir 2, bet maksimālais - 25 gadi. Kaut arī pāvesta sardze pilda dekoratīvu dienestu, tērpta XVII gs. uniformās un bruņoti ar alebardām, reālo Vatikāna apsardzi tie veic, bruņoti ar modernākajiem mūsdienu ieročiem. Komandvaloda - vācu. Vienība dislocēta Vatikānā, kazarmās pie Sv. Annas baznīcas. |
[[Kategorija:Armiju vienības]] | [[Kategorija:Armiju vienības]] | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 22. janvāris, plkst. 10.20
Šveices kohorta (Cohors Helvetica - ohors pedestris Helvetiorum a sacra custodia Pontificis) jeb Šveiciešu gvarde, Vatikāna gvarde (it. Guardia Svizzera, an. Swiss Guards) - pāvestu miesassargu vienība, izveidota pēc Jūlija II rīkojuma 1506. gada 22. janvārī. Vienības uzdevums bija un ir apsargāt pontifiku, Apustuļu pilis un 4 ieejas Vatikānā. 1548. gadā vienību veidoja 225 gvardi (vēlāk, 17.-18. gs. šveiciešu gvardu skaits svārstījās no 100 līdz 250 karavīriem). 1798. gadā pēc Romas krišanas vienību izformēja, bet 1801. gadā atjaunoja (64 gvardi). 1824. gadā vienībā bija jau 200 kareivju. Pēdējo reizi vienība reorganizēta 1979. gadā - šobrīd tajā dienē 101 karavīrs. Tajā uzņem tikai Šveicē dzimušus katoļus, neprecējušos, dienējušus armijā, vecumā no 19-30 gadiem, augumā ne mazākus par 174 cm. Minimālais dienesta laikis ir 2, bet maksimālais - 25 gadi. Kaut arī pāvesta sardze pilda dekoratīvu dienestu, tērpta XVII gs. uniformās un bruņoti ar alebardām, reālo Vatikāna apsardzi tie veic, bruņoti ar modernākajiem mūsdienu ieročiem. Komandvaloda - vācu. Vienība dislocēta Vatikānā, kazarmās pie Sv. Annas baznīcas.
