Atšķirības starp "Rīgas Airētāju klubs" versijām
m |
m |
||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
1889. gadā klubā bija 190 biedri un 25 sporta laivas. Nodarbojās ar akadēmisko airēšanu, arī ar peldēšanu (no 1892.) un smaiļošanu (no 1920.), ziemā ar bendiju (no 1907.). Organizēja regulāras, arī starptautiskas sacīkstes un regates. 1935. gada 31. augustā Rīgas Airētaju klubs Latvijas Olimpiskās komitejas uzdevumā Lielupē sarīkoja Latvijas 6. Vispārējo sporta svētku airēšanas sacīkstes, kas reizē skaitījās pirmās oficiālās Latvijas meistarsacīkstes. | 1889. gadā klubā bija 190 biedri un 25 sporta laivas. Nodarbojās ar akadēmisko airēšanu, arī ar peldēšanu (no 1892.) un smaiļošanu (no 1920.), ziemā ar bendiju (no 1907.). Organizēja regulāras, arī starptautiskas sacīkstes un regates. 1935. gada 31. augustā Rīgas Airētaju klubs Latvijas Olimpiskās komitejas uzdevumā Lielupē sarīkoja Latvijas 6. Vispārējo sporta svētku airēšanas sacīkstes, kas reizē skaitījās pirmās oficiālās Latvijas meistarsacīkstes. | ||
| − | Klubs likvidēts 1939. gadā līdz ar [[Vācbaltiešu izceļošana|vācbaltiešu piespiedu izceļošanu]], kas skāra lielāko daļu kluba biedru. Bāzi un inventāru nacionalizēja un nodeva LU sporta biedrībai [[Universitātes sports]]. | + | Klubs likvidēts 1939. gadā līdz ar [[Vācbaltiešu izceļošana|vācbaltiešu piespiedu izceļošanu]], kas skāra lielāko daļu kluba biedru. Bāzi un inventāru valsts nacionalizēja un nodeva LU sporta biedrībai [[Universitātes sports]]. |
[[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]] | [[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]] | ||
[[Kategorija:Sports]] | [[Kategorija:Sports]] | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 22. oktobris, plkst. 17.13
Rīgas airētāju klubs (vc. Rigaer Ruderclub) - ūdens sporta sporta biedrība.
Klubs dibināts 1872. gada 1. oktobrī, atradās Āgenskalna līcī. 1874. gadā notika pirmās starptautiskās sacensības Daugavā, kā arī kopš 1909. gada tradicionālā “Pokal Rīga” izcīņa vīriešu četriniekiem ar stūrmani (M4+). Treniņi notika Daugavā – apkārt Ķīpsalai.
1889. gadā klubā bija 190 biedri un 25 sporta laivas. Nodarbojās ar akadēmisko airēšanu, arī ar peldēšanu (no 1892.) un smaiļošanu (no 1920.), ziemā ar bendiju (no 1907.). Organizēja regulāras, arī starptautiskas sacīkstes un regates. 1935. gada 31. augustā Rīgas Airētaju klubs Latvijas Olimpiskās komitejas uzdevumā Lielupē sarīkoja Latvijas 6. Vispārējo sporta svētku airēšanas sacīkstes, kas reizē skaitījās pirmās oficiālās Latvijas meistarsacīkstes.
Klubs likvidēts 1939. gadā līdz ar vācbaltiešu piespiedu izceļošanu, kas skāra lielāko daļu kluba biedru. Bāzi un inventāru valsts nacionalizēja un nodeva LU sporta biedrībai Universitātes sports.
