Dālderis: Atšķirības starp versijām

No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
mNav labojuma kopsavilkuma
mNav labojuma kopsavilkuma
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Dalderis_Riga_1639.jpg‎|right|thumb|200px|Rīgas dālderis 1639.]]
'''Dālderis''' - liela nomināla sudraba monēta, svars un sudraba saturs atkarīgs no kalšanas vietas un laika (sudraba daudzums svārstījās robežās no 21-24 g.). Par sākotnējo paraugu kalpoja Joahimstālē (Bohēmijā) 1518. gadā kaltais t.s. joahimsdālderis. Ziemeļeiropā visizplatītākie bija vācu dālderis (1 vācu dālderis = 90 [[Grasis|graši]]) un [[Alberta dālderis]] jeb valstsdālderis.
'''Dālderis''' - liela nomināla sudraba monēta, svars un sudraba saturs atkarīgs no kalšanas vietas un laika (sudraba daudzums svārstījās robežās no 21-24 g.). Par sākotnējo paraugu kalpoja Joahimstālē (Bohēmijā) 1518. gadā kaltais t.s. joahimsdālderis. Ziemeļeiropā visizplatītākie bija vācu dālderis (1 vācu dālderis = 90 [[Grasis|graši]]) un [[Alberta dālderis]] jeb valstsdālderis.


[[Livonija|Livonijā]] dālderu kalšanu sāka Rīgā 1557. gadā, Cēsīs - 1525. gadā, Jelgavā - 1575. gadā. Pēc 1581. gada pilnībā aizstāja [[mārku]].
[[Livonija|Livonijā]] dālderu kalšanu sāka Rīgā 1557. gadā, Cēsīs - 1525. gadā, Jelgavā - 1575. gadā. Pēc 1581. gada pilnībā aizstāja [[mārku]].
== ==
<center><gallery>
Attēls:Dalderis_Riga_1639.jpg‎|Rīgas dālderis 1639.
Attēls:Dalderis_Gothard_1576.jpg|Kurzemes dālderis 1575.-1576.
Attēls:Herzog_Peter_Biron_1780_taler.png|Kurzemes dālderis 1780.
</gallery></center>


[[Kategorija:Naudas vienības]]
[[Kategorija:Naudas vienības]]

Versija, kas saglabāta 2021. gada 30. oktobris, plkst. 20.46

Dālderis - liela nomināla sudraba monēta, svars un sudraba saturs atkarīgs no kalšanas vietas un laika (sudraba daudzums svārstījās robežās no 21-24 g.). Par sākotnējo paraugu kalpoja Joahimstālē (Bohēmijā) 1518. gadā kaltais t.s. joahimsdālderis. Ziemeļeiropā visizplatītākie bija vācu dālderis (1 vācu dālderis = 90 graši) un Alberta dālderis jeb valstsdālderis.

Livonijā dālderu kalšanu sāka Rīgā 1557. gadā, Cēsīs - 1525. gadā, Jelgavā - 1575. gadā. Pēc 1581. gada pilnībā aizstāja mārku.