Atšķirības starp "Latvijas Tautas armija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Latvijas Tautas armija''' - 1940. gada 25. jūnijā pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas]] pārdēvēta bijusī [[Latvijas Republikas armija]]. Par armijas komandieri – ģenerāli Robertu Kļaviņu (1885–1944). | '''Latvijas Tautas armija''' - 1940. gada 25. jūnijā pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas]] pārdēvēta bijusī [[Latvijas Republikas armija]]. Par armijas komandieri – ģenerāli Robertu Kļaviņu (1885–1944). | ||
| − | Tika apstiprināts Latvijas Tautas armijas pārkomplektēšanas plāns (1940. gada augustā: 2 172 virsnieki, 3 431 jaunākais komandējošasi sastāvs, 10 503 ierindnieki, demobilizētas 9097 militārpersonas). Armijas reorganizāciju īstenoja [[Latvijas armijas likvidēšanas komisija]], kuru vadīja LK(b)P CK pārstāvis Kārlis Pugo (1896-1955). Līdz jūlija mēnesim demobilizēja 55 virsniekus, bet līdz 1941. gada jūlijam pavisam kopā atvaļināja 730 virsniekus. 4. jūlijā PSRS drošības iestāžu vadībā izveidoja sevišķo politisko | + | Tika apstiprināts Latvijas Tautas armijas pārkomplektēšanas plāns (1940. gada augustā: 2 172 virsnieki, 3 431 jaunākais komandējošasi sastāvs, 10 503 ierindnieki, demobilizētas 9097 militārpersonas). Armijas reorganizāciju īstenoja [[Latvijas armijas likvidēšanas komisija]], kuru vadīja LK(b)P CK pārstāvis Kārlis Pugo (1896-1955). Līdz jūlija mēnesim demobilizēja 55 virsniekus, bet līdz 1941. gada jūlijam pavisam kopā atvaļināja 730 virsniekus. 4. jūlijā PSRS drošības iestāžu vadībā izveidoja sevišķo politisko vadītāju institūtu (76 politiskie vadītāji), kuru uzdevums bija uzraudzīt un ideoloģiski "pāraudzināt" karavīrus. Armijas politvadītāja B. Kalniņa 1940. gada 10. jūlija “Pagaidu norādījumi politiskajiem vadītājiem” noteica, ka karavīriem brīvajā laikā notiek programmā paredzētās nodarbības un pārrunas “politiskā vadītāja vai viņa vietnieka uzraudzībā. (..) Politiskajiem vadītājiem katru dienu jāziņo armijas politiskajam vadītājam padotības kārtībā par karavīru morāli, politisko noskaņojumu, svarīgākiem notikumiem, paredzētajiem sarīkojumiem un sapulcēm.” 1940. gada 12. augustā Latvijas karavīriem no formas cepurēm bija jānoņem nozīme ar Latvijas valsts ģerboni un jāuzliek sarkanā zvaigzne (kā pavēlē teikts: “starveidīgā kokarde”). 1940. gada 27. augustā [[Latvijas Tautas Saeima]] pieņēma lēmumu par Latvijas Tautas armijas pārveidošanu par [[24. teritoriālais korpuss|Sarkanās Armijas teritoriālo korpusu]], 7. septembrī ar Latvijas PSR TKP 1940. gada 27. augusta likumu Latvijas Tautas armija tika iekļauta Sarkanās armijas sastāvā. 1940. gada 9. oktobrī likvidēja Latvijas Tautas armijas komandiera amatu. |
== == | == == | ||
Versija, kas saglabāta 2022. gada 1. marts, plkst. 11.24
Latvijas Tautas armija - 1940. gada 25. jūnijā pēc Latvijas okupācijas pārdēvēta bijusī Latvijas Republikas armija. Par armijas komandieri – ģenerāli Robertu Kļaviņu (1885–1944).
Tika apstiprināts Latvijas Tautas armijas pārkomplektēšanas plāns (1940. gada augustā: 2 172 virsnieki, 3 431 jaunākais komandējošasi sastāvs, 10 503 ierindnieki, demobilizētas 9097 militārpersonas). Armijas reorganizāciju īstenoja Latvijas armijas likvidēšanas komisija, kuru vadīja LK(b)P CK pārstāvis Kārlis Pugo (1896-1955). Līdz jūlija mēnesim demobilizēja 55 virsniekus, bet līdz 1941. gada jūlijam pavisam kopā atvaļināja 730 virsniekus. 4. jūlijā PSRS drošības iestāžu vadībā izveidoja sevišķo politisko vadītāju institūtu (76 politiskie vadītāji), kuru uzdevums bija uzraudzīt un ideoloģiski "pāraudzināt" karavīrus. Armijas politvadītāja B. Kalniņa 1940. gada 10. jūlija “Pagaidu norādījumi politiskajiem vadītājiem” noteica, ka karavīriem brīvajā laikā notiek programmā paredzētās nodarbības un pārrunas “politiskā vadītāja vai viņa vietnieka uzraudzībā. (..) Politiskajiem vadītājiem katru dienu jāziņo armijas politiskajam vadītājam padotības kārtībā par karavīru morāli, politisko noskaņojumu, svarīgākiem notikumiem, paredzētajiem sarīkojumiem un sapulcēm.” 1940. gada 12. augustā Latvijas karavīriem no formas cepurēm bija jānoņem nozīme ar Latvijas valsts ģerboni un jāuzliek sarkanā zvaigzne (kā pavēlē teikts: “starveidīgā kokarde”). 1940. gada 27. augustā Latvijas Tautas Saeima pieņēma lēmumu par Latvijas Tautas armijas pārveidošanu par Sarkanās Armijas teritoriālo korpusu, 7. septembrī ar Latvijas PSR TKP 1940. gada 27. augusta likumu Latvijas Tautas armija tika iekļauta Sarkanās armijas sastāvā. 1940. gada 9. oktobrī likvidēja Latvijas Tautas armijas komandiera amatu.
LPSR Tautas armijas Jātnieku pulka karavīri.
Literatūra par šo tēmu
- Vārpa I. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, padomju Krievijas un PSRS karogiem. Latviešu strēlnieki triju vēstures laikmetu griežos. - Tapals: Rīga, 2006. ISBN: 9984792110
- Jēkabsons Ē., Bambals A. Latvijas armijas iznīcināšana un represijas pret tās karavīriem 1940.–1941. gadā // Totalitārie režīmi un to represijas Latvijā 1940.–1956. gadā: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2000. gada pētījumi (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 3. sēj.). – Rīga, 2001.
Resursi internetā par šo tēmu
- Tautas armija. // Latviešu karavīrs Otrā Pasaules kara laikā. 1. grāmata, lpp. 143.-162.
- Par Latvijas armijas iznīcināšanu. 1940.-1941.gads // gulags.lv
- Izvilkumi no Alberta Lūša atmiņām par dienestu Latvijas armijā, vēlāk 24. teritoriālajā korpusā, dezertēšanu, dzīvi vācu okupācijas laikā, dienestu Latviešu leģionā un nonākšanu gūstā. // historia.lv
- Latvijas armijas likvidācija
- Pagaidu norādījumi Latvijas tautas armijas politiskajiem vadītājiem.
- Latvijas Tautas armijas politiskā vadītāja Brūno Kalniņa 1. pavēle.
