Atšķirības starp "Merkantīlisms" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Merkantīlisms''' (no it. ''mercante'' - "tirgotājs"; an. ''mercantilism''; vc. ''Merkantilismus''; kr. ''меркантилизм'') - protekcionisma paveids ekonomikā, masīva valsts varas iejaukšanās saimnieciskajā darbībā un tās regulēšana ar likumdošanu, nodokļu un muitas politiku. | + | '''Merkantīlisms''' (no it. ''mercante'' - "tirgotājs"; an. ''mercantilism''; vc. ''Merkantilismus''; kr. ''меркантилизм'') - [[protekcionisms|protekcionisma]] paveids ekonomikā, masīva valsts varas iejaukšanās saimnieciskajā darbībā un tās regulēšana ar likumdošanu, nodokļu un muitas politiku. |
17. gs. popularitāti ieguvusi ekonomikas koncepcija, ka valsts stabilitāti, spēku un uzplaukumu nodrošina brīvo naudas līdzekļu uzkrājumi valsts kasē, ko var panākt, administratīvi veicinot iekšējo ražošanu ([[manufaktūra]]s), un ar muitas tarifiem veicinot eksportu (augsta ievedmuita, zema izvedmuita). Par koncepcijas ieviesējiem valsts politikas līmenī tiek uzskatīti [[Angļu Ostindijas kompānija]]s vadītājs [[Tomass Mans]] (''Thomas Mun'', 1571-1641) un Francijas karalistes finanšu ministrs (1665-1683) [[Žans Batists Kolbērs]] | 17. gs. popularitāti ieguvusi ekonomikas koncepcija, ka valsts stabilitāti, spēku un uzplaukumu nodrošina brīvo naudas līdzekļu uzkrājumi valsts kasē, ko var panākt, administratīvi veicinot iekšējo ražošanu ([[manufaktūra]]s), un ar muitas tarifiem veicinot eksportu (augsta ievedmuita, zema izvedmuita). Par koncepcijas ieviesējiem valsts politikas līmenī tiek uzskatīti [[Angļu Ostindijas kompānija]]s vadītājs [[Tomass Mans]] (''Thomas Mun'', 1571-1641) un Francijas karalistes finanšu ministrs (1665-1683) [[Žans Batists Kolbērs]] | ||
Versija, kas saglabāta 2022. gada 19. marts, plkst. 11.41
Merkantīlisms (no it. mercante - "tirgotājs"; an. mercantilism; vc. Merkantilismus; kr. меркантилизм) - protekcionisma paveids ekonomikā, masīva valsts varas iejaukšanās saimnieciskajā darbībā un tās regulēšana ar likumdošanu, nodokļu un muitas politiku.
17. gs. popularitāti ieguvusi ekonomikas koncepcija, ka valsts stabilitāti, spēku un uzplaukumu nodrošina brīvo naudas līdzekļu uzkrājumi valsts kasē, ko var panākt, administratīvi veicinot iekšējo ražošanu (manufaktūras), un ar muitas tarifiem veicinot eksportu (augsta ievedmuita, zema izvedmuita). Par koncepcijas ieviesējiem valsts politikas līmenī tiek uzskatīti Angļu Ostindijas kompānijas vadītājs Tomass Mans (Thomas Mun, 1571-1641) un Francijas karalistes finanšu ministrs (1665-1683) Žans Batists Kolbērs
Merkantīlismam raksturīgi, ka tā ieviešana valsts finanšu politikā sākotnēji dod ievērojamus rezultātus, piemēram, Francijas karalistē sešos gados valsts ieņēmumi palielinājās divas reizes, sešpadsmit gados – trīs reizes. Taču pozitīvs efekts ir tikai tik ilgi, kamēr šo politiku piekopj tikai viena vai dažas valstis. Tikko kā merkantīlismu sāka piekopt visas Eiropas zemes, tā tas pilnībā zaudēja efektivitāti, jo zemo izvedmuitas tarifu pozitīgais devums zuda, preci eksportējot uz valsti, kura arī ieviesusi augstus ievedmuitas tarifus. Savukārt importa ierobežojumi mazināja konkurences spiedienu un bremzēja jaunu tehnoloģiju ieviešanu - ražotājiem bija labi tāpat.
Literatūra par šo tēmu
- Brezis Elise S. Mercantilism. // The Oxford Encyclopedia of Economic History, Oxford University Press, 2003
- Ekelund Robert B. Jr., Hébert Robert F. A History of Economic Theory and Method (4th ed.) - Waveland Press: Long Grove (Illinois), 1997. ISBN 978-1-57766-381-2
- Блауг М. Меркантилизм // Экономическая мысль в ретроспективе = Economic Theory in Retrospect. - Дело: Москва, 1994. - С. 9-21. - XVII, ISBN 5-86461-151-4
