Atšķirības starp "Totalitārisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Totalitārisms''' (angl. ''totalitarianism'', vāc. ''Totalitarismus'', fr. ''totalitarisme'', kr. ''тоталитаризм'') - valsts politisks režīms, kurā vara visaptveroši (totāli) cenšas noteikt, vadīt un kontrolēt sabiedrības politisko, saimniecisko, ikdienas un garīgo dzīvi. Indivīda brīvība un cilvēktiesības pakārtotas valsts prasībām, ka visiem jābūt ar vienām vērtībām, vieniem uzskatiem, līdzīgu uzvedību utt., represējot atšķirīgos. Valsts varas institūcijas visaptveroši (totāli) reglamentē un cenšas kontrolēt pilsoņu politisko, saimniecisko, garīgo un ģimenes dzīvi un sabiedrības dzīvi, pakļauj personības individuālo dzīvi kopīgām sabiedrības interesēm, nepieļauj legālu opozīciju un ideju plurālismu. To raksturo valsts varas koncentrēšanās vienā institūtā, varas nesankcionētu politisko aktivitāšu aizliegums, politisks terors, politiskās apziņas mistifikācija.
 
'''Totalitārisms''' (angl. ''totalitarianism'', vāc. ''Totalitarismus'', fr. ''totalitarisme'', kr. ''тоталитаризм'') - valsts politisks režīms, kurā vara visaptveroši (totāli) cenšas noteikt, vadīt un kontrolēt sabiedrības politisko, saimniecisko, ikdienas un garīgo dzīvi. Indivīda brīvība un cilvēktiesības pakārtotas valsts prasībām, ka visiem jābūt ar vienām vērtībām, vieniem uzskatiem, līdzīgu uzvedību utt., represējot atšķirīgos. Valsts varas institūcijas visaptveroši (totāli) reglamentē un cenšas kontrolēt pilsoņu politisko, saimniecisko, garīgo un ģimenes dzīvi un sabiedrības dzīvi, pakļauj personības individuālo dzīvi kopīgām sabiedrības interesēm, nepieļauj legālu opozīciju un ideju plurālismu. To raksturo valsts varas koncentrēšanās vienā institūtā, varas nesankcionētu politisko aktivitāšu aizliegums, politisks terors, politiskās apziņas mistifikācija.
  
Skat. arī: [[fašīsms]], [[nacisms]], [[komunisms]], [[sociālisms]], [[nacionālisms]]
+
Skat. arī: [[fašisms]], [[nacisms]], [[komunisms]], [[sociālisms]], [[nacionālisms]]
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2022. gada 18. decembris, plkst. 10.12

Totalitārisms (angl. totalitarianism, vāc. Totalitarismus, fr. totalitarisme, kr. тоталитаризм) - valsts politisks režīms, kurā vara visaptveroši (totāli) cenšas noteikt, vadīt un kontrolēt sabiedrības politisko, saimniecisko, ikdienas un garīgo dzīvi. Indivīda brīvība un cilvēktiesības pakārtotas valsts prasībām, ka visiem jābūt ar vienām vērtībām, vieniem uzskatiem, līdzīgu uzvedību utt., represējot atšķirīgos. Valsts varas institūcijas visaptveroši (totāli) reglamentē un cenšas kontrolēt pilsoņu politisko, saimniecisko, garīgo un ģimenes dzīvi un sabiedrības dzīvi, pakļauj personības individuālo dzīvi kopīgām sabiedrības interesēm, nepieļauj legālu opozīciju un ideju plurālismu. To raksturo valsts varas koncentrēšanās vienā institūtā, varas nesankcionētu politisko aktivitāšu aizliegums, politisks terors, politiskās apziņas mistifikācija.

Skat. arī: fašisms, nacisms, komunisms, sociālisms, nacionālisms

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 38. lpp.

  • Leonard Schapiro. Totalitarianism. - The Pall Mall Press: London, 1972
  • Slavoj Zizek. Did Somebody Say Totalitarianism? Verso: London, 2001
  • Franz Borkenau. The Totalitarian Enemy. - London, 1940

  • Берлин И. Философия свободы. Европа. — Москва, 2001, ISBN 5-86793-132-3
  • Лефорт К. Формы истории. Очерки политической антропологии. — СПб.: Наука, 2007
  • Голомшток И. Тоталитарное искусство. — Галарт, Москва, 1994
  • Талмон Дж. Л. Истоки тоталитарной демократии / Тоталитаризм: что это такое (исследования зарубежных политологов). Сборник статей, обзоров, рефератов, переводов. — ИНИОН, Москва, 1993
  • Арендт Х. Истоки тоталитаризма. — ЦентрКом, Москва, 1996, ISBN 5-87129-006-X

  • Hannah Arendt. Elemente und Ursprünge totaler Herrschaft. - Frankfurt am Main, 1955
  • Juan J. Linz. Totalitäre und autoritäre Regime. - Potsdamer Textbücher: Berlin, 2000, ISBN 3-931703-43-6

Resursi internetā par šo tēmu