Atšķirības starp "Feniņš" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Feniņš''' - kopš 8. gs. sudraba monēta [[denārijs]] viduslaikos un jaunajos laikos. Līdz [[Grasis|graša]] kalšanas sākumam 13. gs., feniņš faktiski bija vienīgā plašā apritē esoša monēta Eiropā - 1 feniņš = 1 1/2 graša; 1 [[Mārka|mārkā = 432 feniņi. Kopš 15. gs. pildīja sīknaudas funkciju. [[Livonija|Livonijā]] 13.-15. gs. ar pārtraukumiem feniņus kala Rīgā, Rēvelē (mūsd. Tallina) un Tērbatā (mūsd. Tartu). Sākotnēji Rīgā kala [[Brakteāts|brakteātus]]. bet kopš 15. gs. pēc Lībekas feniņa parauga arī divpusējas monētas. | + | '''Feniņš''' - kopš 8. gs. sudraba monēta [[denārijs]] viduslaikos un jaunajos laikos. Līdz [[Grasis|graša]] kalšanas sākumam 13. gs., feniņš faktiski bija vienīgā plašā apritē esoša monēta Eiropā - 1 feniņš = 1 1/2 graša; 1 [[Mārka|mārkā]] = 432 feniņi. Kopš 15. gs. pildīja sīknaudas funkciju. [[Livonija|Livonijā]] 13.-15. gs. ar pārtraukumiem feniņus kala Rīgā, Rēvelē (mūsd. Tallina) un Tērbatā (mūsd. Tartu). Sākotnēji Rīgā kala [[Brakteāts|brakteātus]]. bet kopš 15. gs. pēc Lībekas feniņa parauga arī divpusējas monētas. |
[[Kategorija:Naudas vienības]] | [[Kategorija:Naudas vienības]] | ||
Versija, kas saglabāta 2023. gada 2. jūlijs, plkst. 18.35
Feniņš - kopš 8. gs. sudraba monēta denārijs viduslaikos un jaunajos laikos. Līdz graša kalšanas sākumam 13. gs., feniņš faktiski bija vienīgā plašā apritē esoša monēta Eiropā - 1 feniņš = 1 1/2 graša; 1 mārkā = 432 feniņi. Kopš 15. gs. pildīja sīknaudas funkciju. Livonijā 13.-15. gs. ar pārtraukumiem feniņus kala Rīgā, Rēvelē (mūsd. Tallina) un Tērbatā (mūsd. Tartu). Sākotnēji Rīgā kala brakteātus. bet kopš 15. gs. pēc Lībekas feniņa parauga arī divpusējas monētas.
