Atšķirības starp "Heptarhija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
13. rindiņa: 13. rindiņa:
 
IX gs. beigās Veseksas [[karalis|karalim]] [[Alfreds (Anglijas karalis)|Alfredam Lielajam]] (''Alfred the Great'', apt. 849.-899.) izdevās iekarot pārējās sakšu valstis, izveidojot vienu [[Anglijas karaliste|Anglijas karalisti]] Lielbritānijas dienvidrietumos, kurā sāka valdīt [[Veseksu dinastija]].
 
IX gs. beigās Veseksas [[karalis|karalim]] [[Alfreds (Anglijas karalis)|Alfredam Lielajam]] (''Alfred the Great'', apt. 849.-899.) izdevās iekarot pārējās sakšu valstis, izveidojot vienu [[Anglijas karaliste|Anglijas karalisti]] Lielbritānijas dienvidrietumos, kurā sāka valdīt [[Veseksu dinastija]].
  
[[Kategorija:Eiropas valstis]]
+
[[Kategorija:Valstis]]

Versija, kas saglabāta 2008. gada 13. decembris, plkst. 19.24

Heptarchy.jpg

Heptarhijas laiks (Heptarchy, burt. "septiņvalstis", no sengr. ἑπτά - "septiņi", un ἀρχή - "vara", "valsts") - laika periods aptuveni no 500. gada līdz 850. gadam Lielbritānijā, kad izveidojās "dāņu tiesas" teritorija. (šo apzīmējumu periodam ieviesa XII gs. hronists Hantingtonas Henrijs).

VI gs. sākumā Britānijā ieradās plašs ģermāņu cilšu - angļu, sakšu, jutu, - vilnis, kas atspieda ķeltus uz rietumiem un ziemeļiem, bet iekarotajā teritorijā izveidoja septiņas valstis:

IX gs. beigās Veseksas karalim Alfredam Lielajam (Alfred the Great, apt. 849.-899.) izdevās iekarot pārējās sakšu valstis, izveidojot vienu Anglijas karalisti Lielbritānijas dienvidrietumos, kurā sāka valdīt Veseksu dinastija.