Atšķirības starp "Nacionālā sapulce" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Nacionālā sapulce''' (fr. ''Assamble nationale'') - Virknē valstu (Jordānijā, Lībijā, Laosā, Tunisā. Madagaskarā, Nikaragvā, Gambijā, Baltkrievijā u.c.) [[Parlaments|parlamenta]] vai vienas tā palātas nosaukums. Atkarībā no konteksta: '''1.''' Satversmes sapulce Francijā kopš 1789. gada. Izveidota 17. jūnijā pieņemot lēmumu par 561 pirmo divu [[Kārta|kārtu]] pārstāvja padzīšanu no [[Ģenerālštati]]em un 578 [[pilsonība]]s pārstāvjiem pasludinot ''Ģenerālštatu'' pārveidošanu par ''Nacionālo sapulci'', un 9. jūlijā īstenojot šo aktu. Šī ''Nacionālā sapulce'' darbojās līdz 1792. gadam (1789. gada 26. augustā pieņēma "Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarāciju", ieviesa vēlēšanu cenza sistēmu, sadalīja valsti [[Departaments|departamentos]], sekularizēja [[Baznīca]]s īpašumus, 1791. gada 13. septembrī pieņēma [[Konstitūcija|konstitūciju]] kā arī veica citas izmaiņas likumdošanā). Vēlāk Francijā tika sasauktas vēl divas ''Nacionālās sapulces'': 1848.-1851. gados un 1871.-1876. gados. '''2.''' T.s. Francijas ''trešajā republikā'' (1870.-1940.) - abu parlamenta palātu kopsapulce, kurā ievēlēja valsts prezidentu. '''3.''' Pēc Francijas ''Nacionālās sapulces'' parauga šādas ''Nacionālās sapulces'' tika izveidotas [[Prūsijas karaliste|Prūsijas karalistē]] (vāc. ''Preußische Nationalversammlung'', 1848.), Frankfurtē pie Mainas (''Frankfurter Nationalversammlung'', 1848.-1849.), [[Austroungārija|Austrijā]] (''Deutschösterreichische Nationalversammlung'', 1918.), [[Veimāras republika|Veimāras republikā]] (''Weimarer Nationalversammlung'', 1919.-1920.), Bādenē (''Badische Nationalversammlung'', 1919.) un [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] (1918.-1925.).
+
'''Nacionālā sapulce''' (fr. ''Assamble nationale'') - Virknē valstu (Ungārijā, Jordānijā, Lībijā, Laosā, Tunisā. Madagaskarā, Nikaragvā, Gambijā, Baltkrievijā u.c.) [[Parlaments|parlamenta]] vai vienas tā palātas nosaukums. Atkarībā no konteksta: '''1.''' Satversmes sapulce Francijā kopš 1789. gada. Izveidota 17. jūnijā pieņemot lēmumu par 561 pirmo divu [[Kārta|kārtu]] pārstāvja padzīšanu no [[Ģenerālštati]]em un 578 [[pilsonība]]s pārstāvjiem pasludinot ''Ģenerālštatu'' pārveidošanu par ''Nacionālo sapulci'', un 9. jūlijā īstenojot šo aktu. Šī ''Nacionālā sapulce'' darbojās līdz 1792. gadam (1789. gada 26. augustā pieņēma "Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarāciju", ieviesa vēlēšanu cenza sistēmu, sadalīja valsti [[Departaments|departamentos]], sekularizēja [[Baznīca]]s īpašumus, 1791. gada 13. septembrī pieņēma [[Konstitūcija|konstitūciju]] kā arī veica citas izmaiņas likumdošanā). Vēlāk Francijā tika sasauktas vēl divas ''Nacionālās sapulces'': 1848.-1851. gados un 1871.-1876. gados. '''2.''' T.s. Francijas ''trešajā republikā'' (1870.-1940.) - abu parlamenta palātu kopsapulce, kurā ievēlēja valsts prezidentu. '''3.''' Pēc Francijas ''Nacionālās sapulces'' parauga šādas ''Nacionālās sapulces'' tika izveidotas [[Prūsijas karaliste|Prūsijas karalistē]] (vāc. ''Preußische Nationalversammlung'', 1848.), Frankfurtē pie Mainas (''Frankfurter Nationalversammlung'', 1848.-1849.), [[Austroungārija|Austrijā]] (''Deutschösterreichische Nationalversammlung'', 1918.), [[Veimāras republika|Veimāras republikā]] (''Weimarer Nationalversammlung'', 1919.-1920.), Bādenē (''Badische Nationalversammlung'', 1919.) un [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] (1918.-1925.).
  
 
==== Nosaukums citās valodās: ====
 
==== Nosaukums citās valodās: ====

Versija, kas saglabāta 2008. gada 21. decembris, plkst. 10.20

Nacionālā sapulce (fr. Assamble nationale) - Virknē valstu (Ungārijā, Jordānijā, Lībijā, Laosā, Tunisā. Madagaskarā, Nikaragvā, Gambijā, Baltkrievijā u.c.) parlamenta vai vienas tā palātas nosaukums. Atkarībā no konteksta: 1. Satversmes sapulce Francijā kopš 1789. gada. Izveidota 17. jūnijā pieņemot lēmumu par 561 pirmo divu kārtu pārstāvja padzīšanu no Ģenerālštatiem un 578 pilsonības pārstāvjiem pasludinot Ģenerālštatu pārveidošanu par Nacionālo sapulci, un 9. jūlijā īstenojot šo aktu. Šī Nacionālā sapulce darbojās līdz 1792. gadam (1789. gada 26. augustā pieņēma "Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarāciju", ieviesa vēlēšanu cenza sistēmu, sadalīja valsti departamentos, sekularizēja Baznīcas īpašumus, 1791. gada 13. septembrī pieņēma konstitūciju kā arī veica citas izmaiņas likumdošanā). Vēlāk Francijā tika sasauktas vēl divas Nacionālās sapulces: 1848.-1851. gados un 1871.-1876. gados. 2. T.s. Francijas trešajā republikā (1870.-1940.) - abu parlamenta palātu kopsapulce, kurā ievēlēja valsts prezidentu. 3. Pēc Francijas Nacionālās sapulces parauga šādas Nacionālās sapulces tika izveidotas Prūsijas karalistē (vāc. Preußische Nationalversammlung, 1848.), Frankfurtē pie Mainas (Frankfurter Nationalversammlung, 1848.-1849.), Austrijā (Deutschösterreichische Nationalversammlung, 1918.), Veimāras republikā (Weimarer Nationalversammlung, 1919.-1920.), Bādenē (Badische Nationalversammlung, 1919.) un Čehoslovākijā (1918.-1925.).

Nosaukums citās valodās:

  • vāciski: Nationalversammlung
  • angliski: National Assembly
  • krieviski: Национальное собрание

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.
  • Maurice Keen. The Pelican History of Medieval Europe. - Penguin books, 1982
  • Хачатурян Н.А. Возникновение Генеральных Штатов во Франции. - /Под ред. С.Д. Сказкина. - Изд-во МГУ, Москва, 1976

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Nacionālā_sapulce&oldid=8039"