Atšķirības starp "Jakobīņu klubs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Jakobīņi''' jeb '''Konstitūcijas draugu klubs''' (fr. ''Club des Jacobins'') - 1790. gada pavasarī [[Parīze|Parīzē]] [[Dominikāņi|dominikāņu]] sv. Jēkaba klosterī [[Nacionālā sapulce|Nacionālās sapulces]] [[Bretaņa]]s deputātu frakcijas un to domubiedru nodibināts "Konstitūcijas draugu klubs" (vēlāk šo klubu tautā sāk dēvēt par '''jakobīņiem'''), kas pārauga par radikālu politisko grupējumu, kam bija ļoti liela ietekme uz [[Lielā franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas]] gaitu. Par kluba pirmo prezidentu tika ievēlēts [[Robespjērs Maksimilians Marija Izidors de|Maksimilians Robespjērs]] (''Robespierre''), tā labējo spārnu vadīja [[Dantons Žoržs Žaks|Dantons]] (''Danton''), bet kreisā spārna līderis bija [[Marats Žans Pols|Marats]] (''Marat''). Visos Parīzes kvartālos tika dibinātas ''jakobīņu kluba'' nodaļas, kas izvērsa aktīvu propagandu iedzīvotāju zemāko slāņu vidū. Šādas nodaļas dika dibinātas arī lielākajās [[Departaments|departamentu]] pilsētās. Visās kluba nodaļās tika ievērota stingra disciplīna, konspirācija un pakļautība Parīzes centram. To darbībā vērojama precīza programma un mērķu apzināšanās kā arī visai lielu finansiālo līdzekļu esamība. Sev nepatīkamo ''Nacionālās sapulces'' lēmumu un deputātu kritizēšanai viņi aktīvi izmantoja kreiso presi (it sevišķi Marata rediģēto "Tautas draugs"). Klubs izveidoja ēnu parlamentu: veidoja komisijas, tāpat kā ''Nacionālā sapulce'', pieņēma komisiju ziņojumus, pieņēma lēmumus, debatēja par tiem pašiem jautājumiem, kurus tai brīdī apsprieda ''Nacionālā sapulce'' utt. Savas debates un lēmumus tie publicēja kluba oficiozā. Pēc Nacionālās sapulces darbības izbeigšanas un [[konstitūcija]]s pieņemšanas 1791. gada ''Nacionālās likumdevēju sapulces'' vēlēšanās ''jakobīņi'' ieguva 250 mandātus. 1793. gada 31.maijā-2.jūnijā notikušā apvērsuma rezultātā jakobīņi ieguva vairākumu [[Nacionālais konvents|Nacionālajā konventā]], savās rokās koncentrējot varu valstī un ieviešot [[Jakobīņu diktatūra|diktatūru]]. Pēc [[Termidora apvērsums|9. termidora apvērsuma]], ''jakobīņu klubs'' tika slēgts | + | '''Jakobīņi''' jeb '''Konstitūcijas draugu klubs''' (fr. ''Club des Jacobins'') - 1790. gada pavasarī [[Parīze|Parīzē]] [[Dominikāņi|dominikāņu]] sv. Jēkaba klosterī [[Nacionālā sapulce|Nacionālās sapulces]] [[Bretaņa]]s deputātu frakcijas un to domubiedru nodibināts "Konstitūcijas draugu klubs" (vēlāk šo klubu tautā sāk dēvēt par '''jakobīņiem'''), kas pārauga par radikālu politisko grupējumu, kam bija ļoti liela ietekme uz [[Lielā franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas]] gaitu. Par kluba pirmo prezidentu tika ievēlēts [[Robespjērs Maksimilians Marija Izidors de|Maksimilians Robespjērs]] (''Robespierre''), tā labējo spārnu vadīja [[Dantons Žoržs Žaks|Dantons]] (''Danton''), bet kreisā spārna līderis bija [[Marats Žans Pols|Marats]] (''Marat''). Visos Parīzes kvartālos tika dibinātas ''jakobīņu kluba'' nodaļas, kas izvērsa aktīvu propagandu iedzīvotāju zemāko slāņu vidū. Šādas nodaļas dika dibinātas arī lielākajās [[Departaments|departamentu]] pilsētās. Visās kluba nodaļās tika ievērota stingra disciplīna, konspirācija un pakļautība Parīzes centram. To darbībā vērojama precīza programma un mērķu apzināšanās kā arī visai lielu finansiālo līdzekļu esamība. Sev nepatīkamo ''Nacionālās sapulces'' lēmumu un deputātu kritizēšanai viņi aktīvi izmantoja kreiso presi (it sevišķi Marata rediģēto "Tautas draugs"). Klubs izveidoja ēnu parlamentu: veidoja komisijas, tāpat kā ''Nacionālā sapulce'', pieņēma komisiju ziņojumus, pieņēma lēmumus, debatēja par tiem pašiem jautājumiem, kurus tai brīdī apsprieda ''Nacionālā sapulce'' utt. Savas debates un lēmumus tie publicēja kluba oficiozā. Pēc Nacionālās sapulces darbības izbeigšanas un [[konstitūcija]]s pieņemšanas 1791. gada ''Nacionālās likumdevēju sapulces'' vēlēšanās ''jakobīņi'' ieguva 250 mandātus. 1793. gada 31.maijā-2.jūnijā notikušā apvērsuma rezultātā jakobīņi ieguva vairākumu [[Nacionālais konvents|Nacionālajā konventā]], savās rokās koncentrējot varu valstī un ieviešot [[Jakobīņu diktatūra|diktatūru]]. Pēc [[Termidora apvērsums|9. termidora apvērsuma]], ''jakobīņu klubs'' tika slēgts. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 21. decembris, plkst. 13.27
Jakobīņi jeb Konstitūcijas draugu klubs (fr. Club des Jacobins) - 1790. gada pavasarī Parīzē dominikāņu sv. Jēkaba klosterī Nacionālās sapulces Bretaņas deputātu frakcijas un to domubiedru nodibināts "Konstitūcijas draugu klubs" (vēlāk šo klubu tautā sāk dēvēt par jakobīņiem), kas pārauga par radikālu politisko grupējumu, kam bija ļoti liela ietekme uz Lielās franču revolūcijas gaitu. Par kluba pirmo prezidentu tika ievēlēts Maksimilians Robespjērs (Robespierre), tā labējo spārnu vadīja Dantons (Danton), bet kreisā spārna līderis bija Marats (Marat). Visos Parīzes kvartālos tika dibinātas jakobīņu kluba nodaļas, kas izvērsa aktīvu propagandu iedzīvotāju zemāko slāņu vidū. Šādas nodaļas dika dibinātas arī lielākajās departamentu pilsētās. Visās kluba nodaļās tika ievērota stingra disciplīna, konspirācija un pakļautība Parīzes centram. To darbībā vērojama precīza programma un mērķu apzināšanās kā arī visai lielu finansiālo līdzekļu esamība. Sev nepatīkamo Nacionālās sapulces lēmumu un deputātu kritizēšanai viņi aktīvi izmantoja kreiso presi (it sevišķi Marata rediģēto "Tautas draugs"). Klubs izveidoja ēnu parlamentu: veidoja komisijas, tāpat kā Nacionālā sapulce, pieņēma komisiju ziņojumus, pieņēma lēmumus, debatēja par tiem pašiem jautājumiem, kurus tai brīdī apsprieda Nacionālā sapulce utt. Savas debates un lēmumus tie publicēja kluba oficiozā. Pēc Nacionālās sapulces darbības izbeigšanas un konstitūcijas pieņemšanas 1791. gada Nacionālās likumdevēju sapulces vēlēšanās jakobīņi ieguva 250 mandātus. 1793. gada 31.maijā-2.jūnijā notikušā apvērsuma rezultātā jakobīņi ieguva vairākumu Nacionālajā konventā, savās rokās koncentrējot varu valstī un ieviešot diktatūru. Pēc 9. termidora apvērsuma, jakobīņu klubs tika slēgts.
