Atšķirības starp "Radomas Konstitūcija" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 26. decembris, plkst. 20.04

Radomas konstitūcija jeb likums Nekā jauna bez vispārējas piekrišanas (lat. Nihil novi nisi commune consensu), saīsinātā variantā: likums Nihil novi - Polijas karalistes Seima 1505. gadā Radomas sesijā 3. maijā pieņemts likums, kas aizliedza karalim izsludināt likumus, pirms tie ratificēti abās Seima palātās, t.i. ar šo dokumentu šļahta panāca savu tiesību pielīdzināšanu jau pastāvošajām magnātu tiesībām. Būtiskas papildus tiesības ieguva šļahtas pārstāvju veidotā apakšpalāta – zemju sūtņu nams, - kuru veidoja vietējo seimiku izvirzītie pārstāvji. Konstitūcija nostiprināja abu palātu līdztiesību likumdošanā, un Polijas karalistē Seims kļuva par augstāko likumdošanas orgānu, svarīgu faktoru, kas ierobežoja monarha varu. Bez tam Radomas Konstitūcijā bija deklarēta "vispārēja piekrišana", ko šļahta turpmāk traktēja kā vienbalsīgu lēmumu pieņemšanu Seimā.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 79. lpp.

• Sebastian Piątkowski. Radom - zarys dziejów miasta. - Radom, 2000, ISBN 83-914912-0-X
• Mariusz Markiewicz. Historia Polski 1492-1792. - Kraków, 2002, ISBN 978-83-08-04128-4

Resursi internetā par šo tēmu

• Konstytucja Nihil Novi uchwalona na sejmie walnym radomskim w 1505 roku

• Значение слова "Радомская конституция 1505" в Большой Советской Энциклопедии