Atšķirības starp "Iskolata republika" versijām
m |
m |
||
| 27. rindiņa: | 27. rindiņa: | ||
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Iskolat_map.png|200px]] | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Iskolat_map.png|200px]] | ||
|} | |} | ||
| − | '''Iskolata republika''' - nosacīts apzīmējums [[Vācijas impērija]]s armijas neokupētajā Vidzemes un Latgales daļā laikā no 1917. gada decembra līdz 1918. gada februārim [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] [[Padomes|padomju]] pasludinātam latviešu valstiskam veidojumam. '''Iskolat''' – ''Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja'' (krieviski - ''Исколат: Исполнительный комитет Совета рабочих, солдатских и безземельных депутатов Латвии''), kas izveidota ''Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu | + | '''Iskolata republika''' - nosacīts apzīmējums [[Vācijas impērija]]s armijas neokupētajā Vidzemes un Latgales daļā laikā no 1917. gada decembra līdz 1918. gada februārim [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] [[Padomes|padomju]] pasludinātam latviešu valstiskam veidojumam. '''Iskolat''' – ''Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja'' (krieviski - ''Исколат: Исполнительный комитет Совета рабочих, солдатских и безземельных депутатов Латвии''), kas izveidota ''[[Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padome]]s'' sēdē Rīgā 1917. gada 29.–30. jūlijā. 1917. gada 9. decembrī, Latvijas strādnieku un bezzemnieku padomju deputātu II kongresa laikā (18.12.-31.12.), tika ievēlēta jauna ''Latvijas Strādnieku kareivju un bezzemnieku padomju deputātu padome'' (69 locekļi), 24. decembrī tika proklamēta autonomas Latvijas valsts - t.s. ''Iskolata republikas'', - izveidošana Padomju Krievijas sastāvā (pieņemta Latvijas pašnoteikšanās deklarācija) kā arī laikā no 22.12. līdz 04.01. izveidota valdība (26 locekļi [[Roziņš Fricis|F.Roziņa]] vadibā). Ap sevi pulcēja arī ne mazumu inteliģentu (piemēram, Vilis Plūdons, Augusts Kirhenšteins u.c.). Iskolata republikas tiesību sistēmu veidoja Padomju Krievijas likumdevēju institūciju - Viskrievijas padomju kongresu, VCIK un TKP izdotie normatīvie akti, kurus Iskolata republikas varas iestādes precizēja, piemērojot vietējiem astākļiem. Atjaunoja cenzūru, slēdza vairākus preses izdevumus, nodibināja revolucionāro tribunālu. Noteica privātīpašuma tiesību uz zemi atcelšanu un muižu saimniecību nodošanu bez atlīdzības vietējo bezzemnieku padomju pārziņā, ierobežoja pieļaujamo darba dienu līdz 8 h, u.c. izmaiņas. Pirmo reizi vēsturē pilsētas valdi (Valka) vadīja latvietis: par pilsētas galvu tika iecelts Kārlis Aleksandrs Ozoliņš. 1918. gada 4. janvārī Valkā tika izsludināts dekrēts kur pirmo reizi vēsturē latviešu valodai tika noteikts oficiāls statuss (vienlīdzīgas tiesības ar vācu un krievu valodu). Pārstāja pastāvēt 1818. gada februāra beigās, kad Vācijas armija okupēja visu mūsdienu Latvijas teritoriju. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 10. janvāris, plkst. 19.56
| 130px | |
| 200px | |
| pastāv | 24.12.1917.-20.02.1918. |
| pārvalde |
|
| galvaspilsēta | Cēsis, pēc tam Valka |
| iedzīvotāji | ~ ... |
| maks. platība | ~ ... km2 |
| 200px | |
Iskolata republika - nosacīts apzīmējums Vācijas impērijas armijas neokupētajā Vidzemes un Latgales daļā laikā no 1917. gada decembra līdz 1918. gada februārim latviešu strēlnieku padomju pasludinātam latviešu valstiskam veidojumam. Iskolat – Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja (krieviski - Исколат: Исполнительный комитет Совета рабочих, солдатских и безземельных депутатов Латвии), kas izveidota Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes sēdē Rīgā 1917. gada 29.–30. jūlijā. 1917. gada 9. decembrī, Latvijas strādnieku un bezzemnieku padomju deputātu II kongresa laikā (18.12.-31.12.), tika ievēlēta jauna Latvijas Strādnieku kareivju un bezzemnieku padomju deputātu padome (69 locekļi), 24. decembrī tika proklamēta autonomas Latvijas valsts - t.s. Iskolata republikas, - izveidošana Padomju Krievijas sastāvā (pieņemta Latvijas pašnoteikšanās deklarācija) kā arī laikā no 22.12. līdz 04.01. izveidota valdība (26 locekļi F.Roziņa vadibā). Ap sevi pulcēja arī ne mazumu inteliģentu (piemēram, Vilis Plūdons, Augusts Kirhenšteins u.c.). Iskolata republikas tiesību sistēmu veidoja Padomju Krievijas likumdevēju institūciju - Viskrievijas padomju kongresu, VCIK un TKP izdotie normatīvie akti, kurus Iskolata republikas varas iestādes precizēja, piemērojot vietējiem astākļiem. Atjaunoja cenzūru, slēdza vairākus preses izdevumus, nodibināja revolucionāro tribunālu. Noteica privātīpašuma tiesību uz zemi atcelšanu un muižu saimniecību nodošanu bez atlīdzības vietējo bezzemnieku padomju pārziņā, ierobežoja pieļaujamo darba dienu līdz 8 h, u.c. izmaiņas. Pirmo reizi vēsturē pilsētas valdi (Valka) vadīja latvietis: par pilsētas galvu tika iecelts Kārlis Aleksandrs Ozoliņš. 1918. gada 4. janvārī Valkā tika izsludināts dekrēts kur pirmo reizi vēsturē latviešu valodai tika noteikts oficiāls statuss (vienlīdzīgas tiesības ar vācu un krievu valodu). Pārstāja pastāvēt 1818. gada februāra beigās, kad Vācijas armija okupēja visu mūsdienu Latvijas teritoriju.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 42. lpp.
- Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986.
- Spreslis A., Latviešu sarkangvardi cīņā par padomju varu, 1917.-1918. gadā. - Zinātne: Rīga, 1987
- Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987.
- Iskolata republika: sociālistiskā valstiskuma veidošanās Latvijā. / sast. Pēteris Bondarevs - Avots: Rīga, 1988., ISBN 5-401-00319-6
- Iskolata un tā prezidija protokoli (1917.-1918.). / atb. red. A.Spreslis; red. kol.: A.Bīrons...(u.c.) - Zinātne: Rīga, 1973.
- Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Zinātne: Rīga, 1988.
- Коммунистическая партия Латвии в Октябрьской революции 1917. Документы и материалы (март 1917 - февр. 1918). - Рига, 1963
- Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
Resursi internetā par šo tēmu
- Latvijas Sociāldemokrātijas CK un Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes Izpildu komiteja (Iskolata) deklarācija par Latvijas pašnoteikšanos. 1917. gada 24. decembrī (1918. gada 6. janvārī), Valkā
- Iskolata dekrēts par latviešu valodas lietošanu Latvijas iestādēs
- Šalda V., Mums būs tomēr nepieciešams simulēt Latvijas patstāvību... - LVVA
- Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes protests pret Iskolata realizēto pilsoniskās preses ierobežošanu. 1917.gada 20. decembrī (7. janvārī) Valkā
- Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes otrās sesijas protokols. 1918.gada 28.-31. decembrī (15.-18. janvārī)
- Bormane A. Sarkanie Rīgā. // Latvijas Avīze, 2004. gada 2. janvāris
- Padomju tiesības Latvijas teritorijā pirmskara laikā, to raksturojums.
- Zile Zigurds L. Legal thought and the formation of law and legal institutions in the Socialist Soviet Republic of Latvia, 1917-1920. // Journal of Baltic Studies, Volume 8, Issue 3 Autumn 1977, pages 195-204
- Ezergailis, Andrew. The Latvian Impact on the Bolshevik Revolution: The First Phase: September 1917 to April 1918, East European Monographs no. 144. Boulder: East European Monographs, 1983, ISBN 088033035X
- Swain, Geoffrey (1999). "The Disillusioning of the Revolution's Praetorian Guard: The Latvian Riflemen, Summer–Autumn 1918" (PDF). Europe–Asia Studies 51 (4): 667–686. doi:10.1080/09668139998840. Retrieved on 2007-07-10
