Atšķirības starp "Kirchenšteins Augusts" versijām

'''Augusts Kirhenšteins''' (1872.-1963.) bija latviešu mikrobiologs un politiķis, Ministru prezidents 1940. gada jūnijā un augustā un pirmais [[LPSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1940.-1952.). Dzimis Mazsalacas Valtenbergas muižā. Vecāki - muižas rentnieki Mārtiņš un Baba Kirchenšteini. Studējis Tērbatas universitātes Veterinārijas institūtā. 1904. gadā absolvējis augstskolu un strādājis par veterinārārstu Valmierā un Limbažos. Par revolucionāro darbību piespriests nāves sods, tādēļ 1905.gadā emigrē uz Šveici, kur 1911. gadā uzsāk zinātnieka karjeru. Strādājis par asistentu pie bakteriologa ftiziatra K. Šprenglera Cīrihes institūtā. Iestājās Serbijas armijā, kuras medicīnas dienesta sastāvā līdz 1916. gadam piedalījās [[Pirmais Pasaules karš|1. Pasaules karā]]. 1917. gadā atgriezās dzimtenē, bijis tuvs t.s. [[Iskolata republika]]s valdībai, tačū politikā nav iesaistījies. 1923. gadā aizstāv doktora disertāciju. 1923. gadā viņš pie LU izveido seroloģisko laboratoriju. Pēc [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā bijis Latvijas valdības vadītājs. 1940.-1952. gados bijis LPSR AP prezidija priekšsēdētājs. Kopš 1946. gada paša izveidotā ''LPSR ZA mikrobioloģijas institūta'' direktors. Veicis daudzus nozīmīgus pētījumus un atklājumus. Savā zinātnieka darbības laikā devis lielu ieguldījumu zinātnes attīstībā, tieši mikrobioloģijas, vīrusuloģijas un biotehnoloģijas jomā.