Atšķirības starp "Kalīfs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kalifs''', arī '''halifs''' (arābu: خليفة, ''kalīfa'' | + | '''Kalifs''', arī '''halifs''' (arābu: خليفة, ''kalīfa'' - "pēctecis, sūtnis, pārstāvis"; no ''Khalifat ar-rasul Allah'' - ''Dieva Pravieša pēctecis'') - visu [[musulmaņi|musulmaņu]] kopienu laicīgais [[valdnieks]] (skat. ''[[Kalifāts]]'') un garīgais vadītājs. Par kalifu varēja kļūt tikai arābs, [[kureišīts]] (Muhameda cilts), kuru vēlēšanās izraudzījās īpaša cilšu vecāko padome. Pēc pirmajiem četriem kalifiem ([[Abubakrs]], [[Omars ibn Alhatabs]], [[Otmans ibn Afans]] un [[Ali ibn Abutalibs]]) uz ''kalifa'' kā visu musulmaņu valdnieka titulu pretendēja daudzas monarhu dinastijas: [[Omeijādu dinastija|Omeijādi]], [[Abasīdu dinastija|Abasīdi]], [[Osmaņu dinastija|Osmaņi]] (1924. gadā Turcijas Lielā nacionālā asambleja atcēla kalifa titulu un likvidēja Osmaņu kalifātu) u.c. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 11. janvāris, plkst. 11.59
Kalifs, arī halifs (arābu: خليفة, kalīfa - "pēctecis, sūtnis, pārstāvis"; no Khalifat ar-rasul Allah - Dieva Pravieša pēctecis) - visu musulmaņu kopienu laicīgais valdnieks (skat. Kalifāts) un garīgais vadītājs. Par kalifu varēja kļūt tikai arābs, kureišīts (Muhameda cilts), kuru vēlēšanās izraudzījās īpaša cilšu vecāko padome. Pēc pirmajiem četriem kalifiem (Abubakrs, Omars ibn Alhatabs, Otmans ibn Afans un Ali ibn Abutalibs) uz kalifa kā visu musulmaņu valdnieka titulu pretendēja daudzas monarhu dinastijas: Omeijādi, Abasīdi, Osmaņi (1924. gadā Turcijas Lielā nacionālā asambleja atcēla kalifa titulu un likvidēja Osmaņu kalifātu) u.c.
Literatūra
- Latviešu valodas vārdnīca: A—Ž / Atb. red. D. Guļevska. — Rīga: Avots, 1998, 356. lpp.
- Svešvārdu vārdnīca. / Juris Baldunčiks, Kornēlija Pokrotniece. — Rīga: Apgāds „Jumava”, 2005. — 641 lpp.
