Atšķirības starp "Herema" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
* [[Senebreji|Senebrejiem]] - kā indivīdiems, tā grupām, - kas pielūdz citus dievus, to elkus un kulta priekšmetus (grēciniekus jānogalina, priekšmetus jāsadedzina upurī Dievam, mājlopus jānokauj - nekas no ''heremai'' pakļautā nevar būt kara laupījums). | * [[Senebreji|Senebrejiem]] - kā indivīdiems, tā grupām, - kas pielūdz citus dievus, to elkus un kulta priekšmetus (grēciniekus jānogalina, priekšmetus jāsadedzina upurī Dievam, mājlopus jānokauj - nekas no ''heremai'' pakļautā nevar būt kara laupījums). | ||
* Septiņām tautām, kas apdzīvoja [[Apsolītā zeme|Apsolīto zemi]] - [[heti]], [[gergesi]], [[amorieši]], [[kanaānieši]], [[ferezi]], [[hivi]] un [[jevusi]], - kuras bija jāiznīcina līdz pēdējam cilvēkam (to kustamais un nekustamais īpašums netika nolādēts un nonāca uzvarētāju rīcībā). | * Septiņām tautām, kas apdzīvoja [[Apsolītā zeme|Apsolīto zemi]] - [[heti]], [[gergesi]], [[amorieši]], [[kanaānieši]], [[ferezi]], [[hivi]] un [[jevusi]], - kuras bija jāiznīcina līdz pēdējam cilvēkam (to kustamais un nekustamais īpašums netika nolādēts un nonāca uzvarētāju rīcībā). | ||
− | * | + | * Visu, kas kā ''herema'' ziedots Dievam (šādiem priekšmetiem piemita īpašs svētums - ''kodeš ha-kodašim'', - un tās nevarēja izpirkt ziedotājs atpakaļ, vai tempļa mantzinis pārdot). |
== Literatūra == | == Literatūra == |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 16. janvāris, plkst. 12.49
Herema (ivr. חֵרֶם, herem - "noliegums") - aizliegums pieskarties vai lietot, kas nolādēto izstumj ārpus likuma. Šādu aizliegumu attiecina uz ko tādu, kas šķirts no Dieva vai, gluži otrādi, tam ziedots (pēdējā nozīmē heremair sinonīms kodeš - "svēts", taču atšķirībā no tā attiecināms uz ko tādu, ko nevar izpirkt. Saskaņā ar Toras likumiem, herema attiecās uz:
- Senebrejiem - kā indivīdiems, tā grupām, - kas pielūdz citus dievus, to elkus un kulta priekšmetus (grēciniekus jānogalina, priekšmetus jāsadedzina upurī Dievam, mājlopus jānokauj - nekas no heremai pakļautā nevar būt kara laupījums).
- Septiņām tautām, kas apdzīvoja Apsolīto zemi - heti, gergesi, amorieši, kanaānieši, ferezi, hivi un jevusi, - kuras bija jāiznīcina līdz pēdējam cilvēkam (to kustamais un nekustamais īpašums netika nolādēts un nonāca uzvarētāju rīcībā).
- Visu, kas kā herema ziedots Dievam (šādiem priekšmetiem piemita īpašs svētums - kodeš ha-kodašim, - un tās nevarēja izpirkt ziedotājs atpakaļ, vai tempļa mantzinis pārdot).