Bēme Jakobs

Jakobs Bēme (Jakob Böhme vai Boehme, 1575.-1624.) – filosofs autodidakts, panteists. Dzimis 1575. gadā Altzeidenbergā pie Gerlicas (Alt Seidenberg bei Görlitz). Savus dialektiskos minējumus par lietu un pasaules pretrunīgo dabu izteica poētisku tēlu un simbolu valodā, eklektiski aizgūstot tos no teoloģijas, astroloģijas, alķīmijas un kabalistikas. Vienkāršots Bībeles mītu pārstāstījums viņa darbos mijas ar visai oriģināliem spriedumiem un vērojumiem. Pēc Bēmes uzskata Dievs un daba ir vienoti, ārpus dabas nav nekā. Viss ir pretrunās un pat Dievā ir gan labais, gan ļaunais. Šo duālismu Bēme uzskatīja par pasaules attīstības pamatprincipu. Bēmes pamatdarbu „Aurora jeb austošā rīta blāzma…“ (1612.) kā herētisku nosodīja gan Romas Katoļu Baznīca, gan protestanti. Atsevišķas Bēmes idejas ietekmēja turpmāko vācu filosofijas attīstību (Hamani, Hēgeli, Šellingu u.c.).

Miris 1624. gada 17. novembrī Gerlicā.

Darbi:

• Aurora (1612.)
• De tribus principiis (1619.)
• De triplici vita hominis (1620.)
• Psychologica vera (1620.)
• De incarnatione verbi (1620.)
• Sex puncta theosophica (1620.)
• Sex puncta mystica (1620.)
• Mysterium pansophicum (1620.)
• Informatorium novissimorum (1620.)
• Christosophia (1621.)
• Libri apologetici (1621.)
• Antistifelius (1621.)
• De signatura rerum (1622.)
• Mysterium Magnum (1623.)
• De electione gratiae (1623.)
• De testamentis Christi (1623.)
• Quaestiones theosophicae (1624.)
• Tabulae principorium (1624.)
• Apologia contra Gregorium Richter (1624.)
• Libellus apologeticus (1624.)
• Clavis (1624.)
• Epistolae theosophicae (1618.-1624.)

Literatūra

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 47. lpp.
• Jākobs Bēme. Kristozofija. – Ingmara Zemzara apgāds, Jaunpils, 2002