Kurzemes literatūras un mākslas biedrība

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 23. maijs, plkst. 08.16, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→‎Literatūra)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (vāc. Die Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst; kr. Курляндское Общество любителей словесности и художеств) - sabiedriska organizācija, vēstures zinātnes centrs, intelektuāli spēcīgākā zinātniski pētnieciska biedrība ar vēstures pētniecības institūta mērķiem un funkcijām, vēsturnieku skola Baltijas provincēs laikā no 1815. gada līdz 1939. gadam. Biedrības dibināšanas aktu 1815. gada 23. novembrī parakstīja astoņi biedrības dibinātāji: Heinrihs fon Ofenbergs, Ulrihs fon Šlipenbahs, Mihaels Plāters-Zībergs, Aleksandrs fon Mēdems, Fridrihs fon Vetbergs, Johans Fridrihs fon Reke, Georgs fon Felkerzāms un Karls Kruze. Mērķis bija: „Biedrībai jākalpo par vienojošo posmu visiem tiem, kas vēlas būt lietas kursā par literatūras un mākslas sasniegumiem un paši kalpot šo sasniegumu kaldināšanai. Biedrība vēlas arī literatūras un mākslas draugiem Kurzemē atvieglot iepazīšanos ar mākslas darbiem, kas šajās jomās radīti ārzemēs, kā arī iepazīstināt ar sasniegumiem Krievijas impērijā. Visbeidzot, tā centīsies iepazīstināt sabiedrību ar ikdienai derīgiem izgudrojumiem un atklājumiem un cīnīsies pret kaitīgiem aizspriedumiem”. 1815. gada 2. decembrī to apstiprināja Liflandes, Estlandes un Kurlandes ģenerālgubernators marķīzs Filips Pauluči (Paulucci). Nedaudz vēlāk sastādīja arī biedrības statūtus, kurus ģenerālgubernators apstiprināja 1816. gada 20. decembrī. 1817. gada 7. aprīlī notika biedrības dibināšanas sēde (pirmā kopsapulce sanāca 1817. gada 6. un 7. jūnijā Mītavas ģimnāzijas konferenču telpā), kurā uzņēma 127 biedrus no Baltijas provincēm, no Krievijas impērijas centrālajiem rajoniem un Vācijas. Jaunā biedrība bija veidota pēc Vācijas un Itālijas mazvalstiņu zinātnisko biedrību parauga, kas darbojās kāda monarha protektorātā (Krūze savā atklāšanas runā piesauca pat Londonas Royal Society). Par pirmo sekretāru tika ievēlēts profesors K.V. Krūze, bet visai drīz viņu nomainīja profesors fon Paukers. Biedrības darbu vadīja padome, kas sastāvēja no astoņiem cilvēkiem (divi no tiem ieņēma īpašus amatus: kolekciju pārzinis un pastāvīgais sekretārs). Pastāvīgais sekretārs veica visus naudas darījumus, kārtoja korespondenci un vienlaicīgi padomē un biedrības sēdēs pildīja arī prezidenta pienākumus, jo pirmos 50 gadus biedrībā speciāla prezidenta posteņa nebija; to nolēma izveidot tikai 1865. gada maijā. Prezidents uzņēmās padomes darba un sēžu vadību, kā arī biedrības pārstāvēšanu sabiedrībā, bet sekretāra uzdevums palika naudas lietu kārtošana un korespondence. Biedrības līdzekļus veidoja biedru naudas - pieci sudraba rubļi gadā, - un ziedojumi. Tās pamatkapitālu radīja hercogiene Doroteja, ziedojot 1000 sudraba rubļu. Biedrība centās piesaistīt sev iespējami plašu prominentu personu loku, ievēlot par biedriem gan zinātniekus, gan māksliniekus un rakstniekus, gan arī mācītājus un ierēdņus ar plašām intelektuālām interesēm, turklāt no visas Baltijas, arī no Rīgas, Tērbatas u.c. pilsētām. Pavisam biedrības sastāvā par biedriem vai goda biedriem bija ievēlēti (līdz 1915. g.) 1124 cilvēki, to skaitā tādas pasaules zinātnē pazīstamas personības, kā F. Gauss (matemātiķis), N. Karamzins (vēsturnieks), K. Bērs (biologs), V. Strūve (astronoms), T. Grothuss (ķīmiķis), J. Krūzenšterns (pasaules apceļotājs), J. Engelharts (Carskoje Selo liceja izveidotājs, Puškina audzinātājs), J. Grimms (valodnieks), G. Šveinfurts (Āfrikas pētnieks), F. Vīdemanis (valodnieks), K. Širrens (vēsturnieks), L. Rēza (Kēnigsbergas universitātes teoloģijas profesors, lietuvju kultūras pētnieks), A. Becenbergers (valodnieks), A. J. Šegrēns (Pēterburgas akadēmiķis), H. Roze (ķīmiķis, niobija atklājējs) utt. No vietējiem Baltijas zinātniekiem un kultūras darbiniekiem minami D. H. Grindelis, G. Merķelis, J. Broce, A. Hūpelis, K. G. Zontāgs, O. Hūns, K. Šīmanis, K. Vatsons, A. Bīlenšteins, K. Grēvings, G. Bergmanis, I. Brensons utt. Goda biedru skaitā bija hercogiene – atraitne Doroteja, marķīzs F. Pauluči, Saksijas–Veimāras lielhercogs Karls Frīdrihs, Pēterburgas ZA prezidents S. Uvarovs u.c. 1818. gada 6. augustā biedrība izveidoja "Kurzemes Provinces muzeju un priekšlasījumu klubu Ateneum" (Kurlädischen Provinzial- Museum und Atheneum, mūsd. Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, un bibliotēku (pirmā novadpētniecības bibliotēka mūsdienu Latvijas teritorijā). Pamatdarbība bija regulāras ikmēneša sapulces, kurās tika apspriesti biedrības aktuālie jautājumi un nolasīti ziņojumi vai referāti par dažādām zinātniskām tēmām. Sēdes notika sākumā Mītavas ģimnāzijas telpās, pēc 1820. gada - pazīstamā grāmatizdevēja Petera Stefenhāgena namā, kur vienlaikus veidojās arī Kurzemes provinciālmuzejs. Gada kopsapulcēs sekretārs sniedza iepriekšējā gada darba atskaiti, informēja par kases stāvokli, jaunuzņemtajiem biedriem un goda biedriem, saņemtajiem dāvinājumiem utt. Neiztrūkstoši arī šajās gada kopsapulces sēdēs bija zinātniskie referāti (plašāki un tematiski nozīmīgāki nekā ikmēneša sanāksmēs). Sēžu protokoli, referātu un ziņojumu teksti tika publicēti atsevišķos krājumos (Jahresverhandlungen), ko var uzskatīt par historiogrāfijas aizsākumu mūsdienu Latvijas teritorijā. Sākoties 1. Pasaules karam saruka biedrības līdzekļi un biedru skaits. 1915. gada pirmajā pusē sapulces nedrīkstēja sasaukt, jo valdība bija aizliegusi publiskās sanāksmēs lietot vācu valodu (tās atsākās tikai pēc 1. oktobra). 8. decembra sēdē, pieminot biedrības 100 gadu jubileju, prezidents R. Herners (Hoerner) nolasīja plašu referātu - pārskatu par 100 gadu darbību. Pēdējā sapulce notika 1918. gada 18. decembrī - 21 dienu pirms LSPR armijas iebrukuma Jelgavā. Biedrības darbs atsākās tikai 1920. gadā. No pirmskara biedrības valdes dzīvs bija palicis tikai doktors R. Detlofs (Dettloff). 1921. gada 9. novembrī atkal varēja sasaukt biedru kopsapulci. Pakāpeniski atsākās kontakti ar ārzemju zinātniskajām biedrībām, tika lasīti zinātniski referāti, vēlāk tos arī publicēja. Pēc Latvijas Pieminekļu valdes pieprasījuma 1935. gada rudenī tika atsavināts biedrības arhīvs un pārvests uz Latvijas Valsts vēstures arhīvu (1508 lietas, kas grupētas divos aprakstos: 5759. fonds) - biedrības darbs praktiski apstājās un tās pastāvēšanai zuda jēga. 1939. gada 4. novembrī Sabiedrisko lietu ministrs A. Bērziņš izdeva pavēli par Kurzemes literatūras un mākslas biedrības likvidēšanu. No biedrības īpašumā esošajām vērtībām izvest atļāva tikai muzeja zālē esošos portretus, izņemot Johana Reinholda Patkula portretu un vienu Jaņa Rozentāla gleznotu darbu, kā arī vācu autoru gleznas, Academia Petrina un vēlākās ģimnāzijas profesoru portretus, mācītāju portretus, vara grebumus un pamatā visu bibliotēku. Latvijā bija jāpaliek visai arheoloģijas nodaļai, etnogrāfiskajām kolekcijām, dabaszinātņu nodaļai, Kurzemes hercogu portretiem. 1940. gada janvāra beigās biedrības prezidents, filozofijas zinātņu doktors Oto Vīze nodeva muzeja atslēgas Jelgavas policijai. Biedrības un Kurzemes provinces muzeja ēku 1940. gada rudenī nodeva Izglītības Tautas komisariāta rīcībā.

Literatūra par šo tēmu

  • Stradiņš J. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība kā Zinātņu akadēmijas aizsākums Latvijā. // Akadēmiskā dzīve Nr. 43 - Latvijas Universitāte, Rīga, 2006. ISBN 9789984802015
  • Šķiņķe I. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība un latviešu valodas attīstības jautājums 19. gadsimta pirmajā pusē. // Latvijas Arhīvi. – 1996., Nr. 3., 4.
  • Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst und Jahresbericht des Kurländischen Provinzialmuseums aus dem Jahre 1898. - Mitau, 1899
  • Wilhelm Schlau. Die Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst und das Kurländische Provinzialmuseum zu Mitau. Baltische Hefte. Band 14. Hannover-Döhren, 1968
  • Karl Otto Schlau. Mitau im 19. Jahrhundert. - Wedemark-Else, 1995
  • Deutschbaltisches biographisches Lexikon 1710–1960. - Köln/Wien, 1970
  • Schlau Wilhelm. Die Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst und das Kurlädischen Provinzialmuseum zu Mitau. / Baltische Hefte, Jg. 14, 1968, S.5-107
  • Oskar Angelus. Esten und Deutsche in ihren gegenseitigen Beziehungen, Oskar Büttner: Aus dem Leben in Libau am Beginn des vorigen Jahrhunderts, Burchard von Klot: Die Dokumente der Affaire Stryk,Erinnerungen. / Baltische Hefte, 14. Band, 1968, 316 S.

Avoti

  • Izglītības Ministrijas Pieminekļu valdes 1935. gada 5. septembra paziņojums Nr. 1145 par Kurzemes provinces muzeja un Kurzemes literatūras un mākslas biedrības arhīva pārvietošanu uz Latvijas Valsts vēstures arhīvu Rīgā, Slokas ielā 16. Dokuments atrodas LVVA, 5759. f., 1. apr., 90. l., 2. lp.
  • Kurzemes literatūras un mākslas biedrības prezidenta un Kurzemes provinces muzeja direktora V. Šlaua 1935. gada 7. septembra protests Pieminekļu valdei pret arhīva pārvešanu uz Latvijas Valsts vēstures arhīvu. Dokuments atrodas LVVA, 5759. f., 1. apr., 90. l., 9. lp.
  • Latvijas Senāta Administratīvā Departamenta 1936. gada 15. jūlija tiesas sēdes spriedums par Kurzemes literatūras un mākslas biedrības prasības noraidīšanu un arhīva pārvešanu uz Latvija Valsts vēstures arhīvu. Dokuments atrodas LVVA, 5759. f., 1. apr., 90. l., 74. lp.
  • 1935. gada 7. septembrī sastādītais Kurzemes literatūras un mākslas biedrības arhīva pārņemšanas akts. Dokuments atrodas LVVA, 5759. f., 1. apr., 90. l., 6. lp.
  • Sabiedrisko lietu ministra A. Bērziņa 1939. gada 4. novembra lēmumsNr. 2548 par Kurzemes literatūras un mākslas biedrības darbības slēgšanu. Dokuments atrodas LVVA, 3724. f., 1. apr., 6243. l., 28. lp.
  • Biedrību likvidācijas komitejas 1940. gada 21. novembra paziņojums Nr. 13/l par likvidētās Kurzemes literatūras un mākslas biedrības un Kurzemes provinciālmuzeja nekustamā īpašuma nodošanu Izglītības Tautas Komisariāta rīcībā. Dokuments atrodas LVVA, 3724. f., 1. apr., 6243. l., 28. lp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Kurzemes_literatūras_un_mākslas_biedrība&oldid=16298"