Empedokls no Akragām
No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 27. maijs, plkst. 11.42, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Empedokls no Akragām (~483.-423. g.p.m.ē.) - filosofs. Dzimis un darbojies sengrieķu kolonijā Agridentā (Sicīlijā). Savā filosofiskajā poēmā "Par dabu" visu lietu daudzveidību reducē uz četriem pamatelementiem: zemi, ūdeni, gaisu un uguni. Elementu savienošanos un sadalīšanos skaidroja ar divu pretēju spēku - pievilkšanās un atgrūšanās ("draudzības" un "ienaida"), - mijiedarbību. Viena vai otra spēka dominēšana izskaidro dažādās stadijas Visuma attīstībā. Izvirzīja hipotēzi par dzīvo būtņu likumsakarīgu evolūciju visvairāk dzīvotspējīgo kombināciju dabiskās atlases rezultātā.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 105. lpp.
