Helieja
Helieja (no sengr. ήλιάζεσθαι > ήλιαία, heliaia; angl. court of heliaia, vāc. Heliä, Heliaia, Heliaea, fr. l'héliée, kr. гелиэя) - augstākā zvērināto tiesa senajās Atēnās VI-IV gs.p.m.ē., ieviesta Solona reformas (VI gs.p.m.ē.) rezultātā. Sākotnēji darbojās kā apelācijas tiesa, kurā varēja pārsūdzēt arhontu nolēmumus. Ap 460. g.p.m.ē. tiesas kompetence tika paplašināta, pārņemot lielāko taļu arhontu tiesas funkciju. Tiesas sēdes notika katru dienu, izņemot nelaimi nesošās dienas, svētku dienas un tautas sapulces dienas. Spriedumu noteica vairākums. Tiesas spriedums nebija pārsūdzams. Sastāvēja no 6000 zvērinātiem (sākotnēji 1500 vīru no katras filas, pēc Kleistena reformas 600 pārstāvji no katras filas).[1] Par heliejastu varēja būt jebkurš 30 gadu vecumu sasniedzis Atēnu pilsonis ar nevainojamu reputāciju (visticamāk, ka teti gluži vienkārši nevarēja atļauties piedalīties - tāpēc Perikls ieviesa algu par darbu tiesā - μισθός δικαστικός). Sākot ar IV gs.p.m.ē. heliejasti, lozējot, tika dalīti atsevišķās kolēģijās (δικαστήρια), 500 vīru katrā. Vēlāk, atkarībā no izskatāmās lietas svarīguma, lozēšanas ceļā (tiesas dienā) tika veidotas heliejastu kolēģijas 201, 201, 501, īpaši svarīgās lietās pat 1001, 1501 vai 2001 heliejasts. Ārkārtējos gadījumos visi 6000 heliejasti (ή ήλιαία ή τών θεσμοθετων) sprieda tiesu. Helieja izskatīja jautājumus par pilsonības piešķiršanu, iztiesāja krimināllietas, apstiprināja starptautiskās vienošanās, uzraudzīja amatpersonu darbu.
Atsauces un paskaidrojumi
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 106. lpp.
