Hamurapi likumu teksts
Prologs
1. Kad lielais Anu, Anunnaku valdnieks, un Enlils, debesu un zemes valdnieks, kas lemj zemes likteņus, kad viņi Mardukam, pirmdzimtajam Eja dēlam varu par visiem cilvēkiem iedeva, kad paaugstināja viņu Igīgu vidū, kad Babilonu tā augstākajā vārdā nosauca un kad četrās debesu pusēs to paaugstināja, un kad dibināja tajā mūžīgo valdniecību, kuras pamati ir stipri kā debesis un zeme, tad Hamurapi, valdnieku dievbijīgo un rūpīgo, mani, Anu un Enlils nosauca vārdā, lai taisnīgums būtu zemē, ļaunajiem un likumu pārkāpējiem uz pazušanu, lai stiprais nedarītu pāri vājajam, bet es, līdzīgi, kā Šamašs, lai paceltos pāri melnlgalvju tautai un apgaismotu zemi.
2. Es esmu Hamurapi, kuru nosauca Enlils. Esmu labklājības un bagātības krājējs, kas ir darījis visu iespējamo Nipurai, kas ir debesu zemes saikne, esmu slavenais Ekuras barotājs.
3. Esmu stiprais valdnieks – uzvarētājs, kas atjaunoja Eredu iepriekšējā vietā, kas šķīstīja un attīrīja Eabzu rituālus.
4. Esmu četru debesu pušu bieds, tas, kas paaugstināja Babilonas vārdu, tas, kas iepriecināja Marduka, sava valdnieka, sirdi, tas, kas visās savās dienās ir kalpojis Esagilai.
5. Esmu varas sēkla, kuru ir radījis Sins, esmu tas, kas deva labklājību Ūrai, esmu pazemīgs dievlūdzējs, kas nes labklājību Ekišnugalai.
6. Esmu saprātīgs valdnieks, kas paklausīgs Šamašam, varenais, kas nostiprināja Sipparas pamatus, kas ieģērba zaļumos Aijas kapu, kas radīja Ebabara svētnīcu, kas līdzinās debesu mājoklim.
7. Esmu karotājs, kas saudzēja Larsu, kas atjaunoja Ebabaru Šamašam, savam sabiedrotajam.
8. Esmu valdnieks, kas dod dzīvību Urukai, kas dod labklājības ūdeni tās cilvēkiem, esmu tas, kas paaugstināja Eanu, kas sakrāja ražu Anam un Ištarai.
9. Esmu valsts ēna, kas savāca kopā Isīnas ļaudis, kas pavairoja svētnīcas Egalmahas pārticību.
10. Esmu drakons valdnieku vidū, iemīlētais Zababas brālis, kas Kišas mājokļus nostiprināja, kas ar spožumu aplenca Emeteursagu, kas nostiprināja lielos Ištaras rituālus, kas rūpējas par Hursagkalamas svētnīcu.
11. Esmu tas, kuram Erra, viņa draugs, izpildīja viņa vēlmes, esmu tas, kas paplašināja Kutu, kas visu pavairoja Mezalamam.
12. Esmu mežonīgais vērsis, kas nobadīja ienaidniekus, Tutu mīlulis, kas iepriecināja Borsipu, kas nepārtraukti rūpējas par Ezīdu.
13. Esmu varenais valdnieku vidū, tas, kas pazīst gudrību, kas paplašināja Dilbāta aramlaukus, kas piepildīja klētis varenajam Urašam.
14. Esmu valdnieks, kas ir sceptera un kroņa cienīgs, ko radīja viņam gudrā Mama, esmu tas, kas nozīmēja Kešas robežas, tas, kas dod bagātīgu barību priekš Nintu.
15. Esmu nesalīdzināmi gudrs un pilnīgs, tas, kas noteica ganības un dzeršanas vietas Lagašai un Girsu, tas, kas tur rokās lielas upurdāvanas Eninam.
16. Esmu tas, kas savalda ienaidniekus, Visuvarenās mīlulis, tas, kas paklausa Halabas orākuliem, tas, kas iepriecina Ištaras sirdi.
17. Esmu gaišais valdnieks, kura lūgšanu pazīst Adads, esmu tas, kas nomierināja Adada – karotāja sirdi Karkaras pilsētā, tas, kas sakārtoja lietas Egalgalā.
18. Esmu valdnieks, kas deva dzīvību Adabam, esmu Emahas svētnīcas ensi.
19. Esmu valdnieku valdnieks, neapturamais kaujā, tas, kas deva dzīvību pilsētai Meškan–Šapirai, tas, kas piedzirdīja ar labklājību Emeslamu.
20. Esmu gudrais valdnieks, tas, kas apguva visu gudrību, tas kas deva patvērumu Malguma ļaudīm posta laikā, tas, kas nostiprināja viņu mājokļus bagātībā, un tas, kas Enkijam un Damkinai paaugstināja viņa valdīšanu, tas, kas uz mūžiem iestādīja šķīstos upurus.
21. Esmu pirmais valdnieku starpā, tas, kas pakļāva Eifratas apdzīvotas vietas ar sava radītāja Dagana palīdzību, esmu tas, kas apžēlojās pār Meras un Tutulas cilvēkiem.
22. Esmu rūpīgais valdnieks, kas padarīja skaidru Tišpaka vaigu, kas nozīmēja šķīsto maltīti Ninazam, kas palīdzēja saviem cilvēkiem nelaimes laikā, kas laimīgi nostiprināja viņu kājas Babilonā.
23. Esmu cilvēku gans, kura darbi ir tīkami Ištarai, tas, kas ieveda Ištaru Eulmašā plašas Akadas vidū.
24. Esmu licis uzspīdēt taisnībai, es tas, kas dod taisnību tautām, esmu atgriezis Ašūrai tās žēlīgo dievieti – sargātāju.
25. Esmu dumpju apspiedējs, valdnieks, kas Ninivē pasludināja Ištaras iemirdzēšanos Emešmešā.
26. Esmu gādīgs, es pazemīgi lūdzos dieviem, esmu varenais Sinmuballita pēcnācējs, esmu mūžīgā valdniecības sēkla, Babilonas saule, kas apstaro ar gaismu Šumeras un Akadas zemi, valdnieks, kas piespieda pakļauties četras debesu puses, ištaras mīlulis es esmu.
27. Kad Marduks sūtīja mani pārvaldīt tautu un sagādāt zemei labklājību, taisnību un patiesību es ieliku zemes mutē un cilvēku miesu es apmierināju cilvēkus.
Likumi
1. Ja cilvēks, kas apsūdzēja cilvēku ar zvērestu, rādīs aizdomas pret viņu slepkavībā un nepieradīs to, tad apsūdzētāju ir jānogalina.
2. Ja cilvēks rādīs aizdomas pret cilvēku burvestībā un nepieradīs to, - tad tas, pret ko ir radušās aizdomas, lai iet uz Upi un lai viņš metās Upē. Ja Upe paņems viņu, - apsūdzētājs var paņemt sev viņa māju, bet ja Upe attīris viņu no apsūdzības, un viņš paliks sveikā, tad ir jānogalina tas cilvēks, kas rādīja aizdomas pret viņu, bet tas, kas metās Upē, iegūst apsūdzētāja māju.
133. Ja cilvēks ir aizvēsts gūstā, bet viņa mājā ir barība, viņa sievai ir jāsargā sevi līdz vīra atbrīvošanai, cita vīrieša mājā viņa nedrīkst ieiet; taču ja sieviete nav sargājusi sevi un iegāja cita vīrieša mājā, šo sievieti ir jāatmasko un jāiemet ūdenī.
134. Ja cilvēks ir aizvēsts gūstā, un viņa mājā nav barības, viņa sieva var ieiet cita vīrieša mājā, šai sievietei nav vainas.
138. Ja cilvēks savu pirmo sievu, kas nav dzemdējusi viņam bēnus, grib pamest, sudrabu, tik, cik bija izpirkšanas maksa par viņu, viņam ir jāiedod viņai, kā arī pūrs, ko viņa atnesa no sava tēva mājām, viņam ir jāatmaksā un tad viņš var viņu atlaist.
139. Ja izpirkšanas maksas nebija, tad lai vienu sudraba minu kā šķiršanas naudu viņš viņai lai iedod.
141. Js cilvēka sieva, kas dzīvo cilvēka mājā, sadomāja aiziet, sāka izšķērdīgi dzīvot, savu māju putināja ārā, pazemoja savu vīru, viņa ir jāatmasko, un ja vīrs izteica velmi atlaist viņu, lai pamet un ceļam viņš var viņai neko nedot kā šķiršanas naudu; taču ja vīrs izteica vēlmi neatlaist viņu, vīrs var paņemt sev citu sievieti par sievu, bet šī sieviete lai dzīvo viņa mājā kā verdzene.
142. Ja sieviete ienīda savu vīru un teica: “Nepieskāries man”, viņas lietai jātop izmeklētai, un ja viņa sevi sargāja, bet viņas vīrs ir staigulis un ļoti viņu pazemoja, tad viņai nav vainas, viņa var paņemt savu pūru un aiziet uz sava tēva māju.
143. Taču ja viņa sevi nesargāja, staigāja apkārt, putināja ārā savu māju, pazemoja savu vīru, tad šo sievieti ir jāiemet ūdenī.
148. Ja cilvēks apprecēja sievieti un viņu piemeklēja slimība la’bu, un viņš nolēma apprecēt citu sievieti, viņš var precēties, taču savu sievu, kuru piemeklēja slimība la’bu, viņš nedrīkst pamest, viņai ir jādzīvo mājā, kuru viņš ir uzcēlis, un viņam ir jāuztur viņa visu mūžu.
149. Ja šī sieviete nav ar mieru dzīvot sava vīra mājā, viņas pūru, ko viņa atnesa no tēva mājām, viņam ir viņai jāatdod un viņa var aiziet.
195. Ja dēls iesita savam tēvam, viņam jānogriež roka.
196. Ja cilvēks izdūra aci cilvēka dēlam, viņam acs ir jāizdur.
197. Ja viņš salauza cilvēkam kaulu, viņam ir jāsalauž kauls.
198. Ja viņš izdūra aci muškenumam, vai salauza kaulu muškenumam, viņam ir jāmaksā viena sudraba mina.
199. Ja viņš izdūra aci vai salauza kaulu cilvēka vergam, pusi no viņa cenas viņam ir jāsamaksā.
200. Ja cilvēks izsita zobu cilvēkam, kas ir viņam līdzīgs, viņam pašam ir jāizsit zobs.
201. Ja viņš izsita zobu muškenumam, viņam ir jāsamaksā 1/3 sudraba minas.
202. Ja cilvēks iesita cilvēkam, kas ir augstāks par viņu, viņš ir jāsoda ar sešdesmit sitieniem ar pletni no vērša ādas.
203. Ja kāds no cilvēkiem iesita vaigā kādam no cilvēkiem, kas ir līdzīgs viņam, tad viņam ir jāmaksā viena sudraba mina.
