Hamurapi likumu teksts

Hamurapi likumi

Prologs

1. Kad lielais Anu, Anunnaku valdnieks, un Enlils, debesu un zemes valdnieks, kas lemj zemes likteņus, kad viņi Mardukam, pirmdzimtajam Eja dēlam varu par visiem cilvēkiem iedeva, kad paaugstināja viņu Igīgu vidū, kad Babilonu tā augstākajā vārdā nosauca un kad četrās debesu pusēs to paaugstināja, un kad dibināja tajā mūžīgo valdniecību, kuras pamati ir stipri kā debesis un zeme, tad Hamurapi, valdnieku dievbijīgo un rūpīgo, mani, Anu un Enlils nosauca vārdā, lai taisnīgums būtu zemē, ļaunajiem un likumu pārkāpējiem uz pazušanu, lai stiprais nedarītu pāri vājajam, bet es, līdzīgi, kā Šamašs, lai paceltos pāri melnlgalvju tautai un apgaismotu zemi.
2. Es esmu Hamurapi, kuru nosauca Enlils. Esmu labklājības un bagātības krājējs, kas ir darījis visu iespējamo Nipurai, kas ir debesu zemes saikne, esmu slavenais Ekuras barotājs.
3. Esmu stiprais valdnieks – uzvarētājs, kas atjaunoja Eredu iepriekšējā vietā, kas šķīstīja un attīrīja Eabzu rituālus.
4. Esmu četru debesu pušu bieds, tas, kas paaugstināja Babilonas vārdu, tas, kas iepriecināja Marduka, sava valdnieka, sirdi, tas, kas visās savās dienās ir kalpojis Esagilai.
5. Esmu varas sēkla, kuru ir radījis Sins, esmu tas, kas deva labklājību Ūrai, esmu pazemīgs dievlūdzējs, kas nes labklājību Ekišnugalai.
6. Esmu saprātīgs valdnieks, kas paklausīgs Šamašam, varenais, kas nostiprināja Sipparas pamatus, kas ieģērba zaļumos Aijas kapu, kas radīja Ebabara svētnīcu, kas līdzinās debesu mājoklim.
7. Esmu karotājs, kas saudzēja Larsu, kas atjaunoja Ebabaru Šamašam, savam sabiedrotajam.
8. Esmu valdnieks, kas dod dzīvību Urukai, kas dod labklājības ūdeni tās cilvēkiem, esmu tas, kas paaugstināja Eanu, kas sakrāja ražu Anam un Ištarai.
9. Esmu valsts ēna, kas savāca kopā Isīnas ļaudis, kas pavairoja svētnīcas Egalmahas pārticību.
10. Esmu drakons valdnieku vidū, iemīlētais Zababas brālis, kas Kišas mājokļus nostiprināja, kas ar spožumu aplenca Emeteursagu, kas nostiprināja lielos Ištaras rituālus, kas rūpējas par Hursagkalamas svētnīcu.
11. Esmu tas, kuram Erra, viņa draugs, izpildīja viņa vēlmes, esmu tas, kas paplašināja Kutu, kas visu pavairoja Mezalamam.
12. Esmu mežonīgais vērsis, kas nobadīja ienaidniekus, Tutu mīlulis, kas iepriecināja Borsipu, kas nepārtraukti rūpējas par Ezīdu.
13. Esmu varenais valdnieku vidū, tas, kas pazīst gudrību, kas paplašināja Dilbāta aramlaukus, kas piepildīja klētis varenajam Urašam.
14. Esmu valdnieks, kas ir sceptera un kroņa cienīgs, ko radīja viņam gudrā Mama, esmu tas, kas nozīmēja Kešas robežas, tas, kas dod bagātīgu barību priekš Nintu.
15. Esmu nesalīdzināmi gudrs un pilnīgs, tas, kas noteica ganības un dzeršanas vietas Lagašai un Girsu, tas, kas tur rokās lielas upurdāvanas Eninam.
16. Esmu tas, kas savalda ienaidniekus, Visuvarenās mīlulis, tas, kas paklausa Halabas orākuliem, tas, kas iepriecina Ištaras sirdi.
17. Esmu gaišais valdnieks, kura lūgšanu pazīst Adads, esmu tas, kas nomierināja Adada – karotāja sirdi Karkaras pilsētā, tas, kas sakārtoja lietas Egalgalā.
18. Esmu valdnieks, kas deva dzīvību Adabam, esmu Emahas svētnīcas ensi.
19. Esmu valdnieku valdnieks, neapturamais kaujā, tas, kas deva dzīvību pilsētai Meškan–Šapirai, tas, kas piedzirdīja ar labklājību Emeslamu.
20. Esmu gudrais valdnieks, tas, kas apguva visu gudrību, tas kas deva patvērumu Malguma ļaudīm posta laikā, tas, kas nostiprināja viņu mājokļus bagātībā, un tas, kas Enkijam un Damkinai paaugstināja viņa valdīšanu, tas, kas uz mūžiem iestādīja šķīstos upurus.
21. Esmu pirmais valdnieku starpā, tas, kas pakļāva Eifratas apdzīvotas vietas ar sava radītāja Dagana palīdzību, esmu tas, kas apžēlojās pār Meras un Tutulas cilvēkiem.
22. Esmu rūpīgais valdnieks, kas padarīja skaidru Tišpaka vaigu, kas nozīmēja šķīsto maltīti Ninazam, kas palīdzēja saviem cilvēkiem nelaimes laikā, kas laimīgi nostiprināja viņu kājas Babilonā.
23. Esmu cilvēku gans, kura darbi ir tīkami Ištarai, tas, kas ieveda Ištaru Eulmašā plašas Akadas vidū.
24. Esmu licis uzspīdēt taisnībai, es tas, kas dod taisnību tautām, esmu atgriezis Ašūrai tās žēlīgo dievieti – sargātāju.
25. Esmu dumpju apspiedējs, valdnieks, kas Ninivē pasludināja Ištaras iemirdzēšanos Emešmešā.
26. Esmu gādīgs, es pazemīgi lūdzos dieviem, esmu varenais Sinmuballita pēcnācējs, esmu mūžīgā valdniecības sēkla, Babilonas saule, kas apstaro ar gaismu Šumeras un Akadas zemi, valdnieks, kas piespieda pakļauties četras debesu puses, ištaras mīlulis es esmu.
27. Kad Marduks sūtīja mani pārvaldīt tautu un sagādāt zemei labklājību, taisnību un patiesību es ieliku zemes mutē un cilvēku miesu es apmierināju cilvēkus.

Likumi

1. Ja cilvēks, kas apsūdzēja cilvēku ar zvērestu, rādīs aizdomas pret viņu slepkavībā un nepieradīs to, tad apsūdzētāju ir jānogalina.
2. Ja cilvēks rādīs aizdomas pret cilvēku burvestībā un nepieradīs to, - tad tas, pret ko ir radušās aizdomas, lai iet uz Upi un lai viņš metās Upē. Ja Upe paņems viņu, - apsūdzētājs var paņemt sev viņa māju, bet ja Upe attīris viņu no apsūdzības, un viņš paliks sveikā, tad ir jānogalina tas cilvēks, kas rādīja aizdomas pret viņu, bet tas, kas metās Upē, iegūst apsūdzētāja māju.

133. Ja cilvēks ir aizvēsts gūstā, bet viņa mājā ir barība, viņa sievai ir jāsargā sevi līdz vīra atbrīvošanai, cita vīrieša mājā viņa nedrīkst ieiet; taču ja sieviete nav sargājusi sevi un iegāja cita vīrieša mājā, šo sievieti ir jāatmasko un jāiemet ūdenī.
134. Ja cilvēks ir aizvēsts gūstā, un viņa mājā nav barības, viņa sieva var ieiet cita vīrieša mājā, šai sievietei nav vainas.

138. Ja cilvēks savu pirmo sievu, kas nav dzemdējusi viņam bēnus, grib pamest, sudrabu, tik, cik bija izpirkšanas maksa par viņu, viņam ir jāiedod viņai, kā arī pūrs, ko viņa atnesa no sava tēva mājām, viņam ir jāatmaksā un tad viņš var viņu atlaist.
139. Ja izpirkšanas maksas nebija, tad lai vienu sudraba minu kā šķiršanas naudu viņš viņai lai iedod. 141. Js cilvēka sieva, kas dzīvo cilvēka mājā, sadomāja aiziet, sāka izšķērdīgi dzīvot, savu māju putināja ārā, pazemoja savu vīru, viņa ir jāatmasko, un ja vīrs izteica velmi atlaist viņu, lai pamet un ceļam viņš var viņai neko nedot kā šķiršanas naudu; taču ja vīrs izteica vēlmi neatlaist viņu, vīrs var paņemt sev citu sievieti par sievu, bet šī sieviete lai dzīvo viņa mājā kā verdzene. 142. Ja sieviete ienīda savu vīru un teica: “Nepieskāries man”, viņas lietai jātop izmeklētai, un ja viņa sevi sargāja, bet viņas vīrs ir staigulis un ļoti viņu pazemoja, tad viņai nav vainas, viņa var paņemt savu pūru un aiziet uz sava tēva māju.
143. Taču ja viņa sevi nesargāja, staigāja apkārt, putināja ārā savu māju, pazemoja savu vīru, tad šo sievieti ir jāiemet ūdenī.

148. Ja cilvēks apprecēja sievieti un viņu piemeklēja slimība la’bu, un viņš nolēma apprecēt citu sievieti, viņš var precēties, taču savu sievu, kuru piemeklēja slimība la’bu, viņš nedrīkst pamest, viņai ir jādzīvo mājā, kuru viņš ir uzcēlis, un viņam ir jāuztur viņa visu mūžu.
149. Ja šī sieviete nav ar mieru dzīvot sava vīra mājā, viņas pūru, ko viņa atnesa no tēva mājām, viņam ir viņai jāatdod un viņa var aiziet.

195. Ja dēls iesita savam tēvam, viņam jānogriež roka.
196. Ja cilvēks izdūra aci cilvēka dēlam, viņam acs ir jāizdur.
197. Ja viņš salauza cilvēkam kaulu, viņam ir jāsalauž kauls.
198. Ja viņš izdūra aci muškenumam, vai salauza kaulu muškenumam, viņam ir jāmaksā viena sudraba mina.
199. Ja viņš izdūra aci vai salauza kaulu cilvēka vergam, pusi no viņa cenas viņam ir jāsamaksā.
200. Ja cilvēks izsita zobu cilvēkam, kas ir viņam līdzīgs, viņam pašam ir jāizsit zobs.
201. Ja viņš izsita zobu muškenumam, viņam ir jāsamaksā 1/3 sudraba minas.
202. Ja cilvēks iesita cilvēkam, kas ir augstāks par viņu, viņš ir jāsoda ar sešdesmit sitieniem ar pletni no vērša ādas.
203. Ja kāds no cilvēkiem iesita vaigā kādam no cilvēkiem, kas ir līdzīgs viņam, tad viņam ir jāmaksā viena sudraba mina.

228. Ja celtnieks uzbūvē kādam māju un pabeidz to, celtniekam no šī cilvēka pienākas samaksa divi sikli naudā par katru sāru platības.
229. Ja celtnieks uzbūvē kādam māju un viņš nav to pienācīgi uzbūvējis, un viņa celtā māja iebrūk un nogalina īpašnieku, tad šis celtnieks ir sodāms ar nāvi.
230. Ja tā (brūkošā ēka) nogalina īpašnieka dēlu, šī celtnieka dēls ir sodāms ar nāvi.
231. Ja tā (brūkošā ēka) nogalina īpašnieka vergu, tad viņam jādod mājas īpašniekam šī verga vietā cits vergs.
232. Ja tā (brūkošā ēka) sabojā mantas, viņam ir jāmaksā par visām sabojātajām mantām un māja, kuru viņš nav uzbūvējis pareizi un tā ir sabrukusi, viņam ir atbilstoši jāatjauno par saviem paša līdzekļiem.
233. Ja celtnieks kādam būvē māju, kaut arī tā nav pabeigta, ja šķiet, ka draud sienu sabrukšana, celtniekam sienas ir atbilstoši jāizlabo par saviem paša līdzekļiem.

Epilogs

1. Lūk, taisnīgie likumi, kurus noteica Hammurapi, varenais valdnieks, kurš tādā veidā deva valstij stingru kārtību un pienācīgu valdīšanu.
2. Esmu Hamurapi, pilnīgais valdnieks. Es nekad neesmu nonicinājis melngalvju tautu, kuru man deva Enlils, un ganīšanu, kuru man deva Marduks, es nekad nebiju nevīžīgs, es piemeklēju viņiem labas dzīvošanas vietas, no smagām grūtībām esmu sameklējis izeju, es devu viņiem gaismu.
3. Ar vareniem ieročiem, kurus man iedeva Zababa un Ištara, ar gudrību, ko man deva Eja, ar varenību, ko man deva Marduks, es iznīcināju ienaidniekus augšā un apakšā (ziemeļos un dienvidos), es izskaudu ķildas, es devu zemei labklājību, es devu visu apmetņu cilvēkiem dzīvot drošajās ganībās un nepielaidu pie viņiem trauksmi.
4. Varenie dievi paaicināja mani un lūk, es – mieru nesošais gans, kura scepteris ir taisns, labvēlīga ēna, kas apsedz manu pilsētu; savā miesā es turu Šumera un Akāda cilvēkus, ar mana gara – sargātāja (ģēnija-sargātāja) palīdzību uzplauka viņi, es valdīju pār viņiem mierā un ar savu gudrību es apsedzu viņus.
5. Lai stiprais nedarītu pāri vājajam, lai bārenim un atraitnei tiktu darīta taisnība, Babilonā, pilsētā, kuras galvu augstu pacēla Anu un Enlils, Esagilā, svētnīcā, kuras pamati ir stipri kā debesis un zeme, lai tiktu veikta tiesa valstī, lai tiktu pasludināti spriedumi valstī, lai apspiestajam tiktu darīta taisnība, savus dārgos vārdus es uzrakstīju uz šīs stelas un noliku to savas statujas priekšā, kas saucās “Taisnīgais valdnieks”.
6. Valdnieks, kas pārspēj visus valdniekus – esmu es. Manas pavēles ir vispārākās, manai varenībai nekas nevar līdzināties. Pēc Šamaša, varenā debesu un zemes tiesneša, pavēles, lai mirdz mana taisnība valstī. Pēc Marduka, mana pavēlnieka, pavēles, lai mani priekšraksti neatrod pārkāpēju. Esagilā, ko es mīlu, lai mans vārds top mūžīgi pieminēts.
7. Apspiestais cilvēks, kuram ir tiesas prāva, lai atnāk pie manas statujas, kas saucās “Taisnīgais valdnieks”, un manas kudurras uzrakstu lai liek nolasīt, lai dzird viņš manus dārgos vārdus, mana kudurra lai parāda viņam pienācīgo rīkojumu, lai viņš redz savu likumu (savas tiesības), lai viņš ļauj savai sirdij atviegloti nopūsties un lai viņš pasaka skaļi: “Hamurapi, lūk, valdnieks, kas cilvēkiem bija kā tēvs īstais, viņš klanījās sava valdnieka Marduka vārda priekšā un Marduka labā viņš guva uzvaras augšā un apakšā, viņš iepriecināja sava valdnieka Marduka sirdi, deva labklājību un valdīja taisnīgi”.
8. Lai viņš no visas sirds palūdzas par mani Marduka, mana valdnieka, priekšā un Serpanītas, manas valdnieces, priekšā, lai no visas sirds viņš mani svētī. Šedu un Lamasu, dievi, kas aizstāv Esagilu, kā arī paši Esagilas ķieģeļi, lai viņi dara manu ikdienas slavu labu mana valdnieka Marduka priekšā un manas valdnieces Serpanītas priekšā.
9. Turpmāk, lai kad tas būtu, valdnieks, kas būs valstī, taisnīgos vārdus, kurus es ierakstīju savā kudurrā, lai ievēro, tiesas lietas valstī, ko esmu lēmis, valsts lēmumus, kurus esmu lēmis, lai viņš nemaina, manus priekšrakstus lai nepārkāpj.
10. Ja viņš būs prātīgs un spējīgs taisnīgi valdīt pār valsti, lai pret rīkojumiem, kurus es uzrakstīju šajā kudurrā, lai viņš izturas godbijīgi; ceļu un virzienu, valsts tiesa lietas, kuras esmu tiesājis, tiesas spriedumus, kurus es spriedis, šī kudurra lai viņam parāda, lai taisnīgi viņš valda pār melngalvju tautu, tiesas prāvas lai viņš vada, tiesas spriedumus lai sludina, ļaunos un likuma pārkāpējus lai viņš iznīdē savā valstī, cilvēkiem saviem lai dod labklājību.
11. Esmu Hamurapi, taisnīgais valdnieks, kuram Šamašs deva patiesību. Mani vārdi ir vislabākie, maniem darbiem nekas nevar līdzināties, tikai muļķim tie ir tukši, bet gudrajam tie mirdz slavas mirdzumā.
12. Ja šis cilvēks būs godbijīgs pret maniem rīkojumiem, kurus es ierakstīju šajā kudurrā, ja manus likumus neatcels, manus vārdus nesagrozīs, manus rīkojumus nemainīs (manu kudurru nemainīs), - tad šis cilvēks, līdzīgi man ir taisnīgs valdnieks. Viņa scepteri Šamašs lai pagarina, lai savus cilvēkus viņš taisnīgi gana.
13. Ja šis cilvēks nebūs godbijīgs pret maniem vārdiem, kurus es savā kudurrā ierakstīju, manus lāstus nonicinās, dievu lāstu nebīsies, un tiesas prāvas, kuras esmu veicis, atcels, manus vārdus sagrozīs, manu kudurru mainīs, manu vārdu, kas ierakstīts šajā kudurrā, izkals ārā un savu vārdu ierakstīs, vai, nobijies no šiem lāstiem, piespiedīs citam to izdarīt, tad vai tas būs ensi, vai ens, vai vienkārši cilvēks, kurš tiek saukts vārdā, viņam tad varenais Anu, dievu tēvs, kas kas nosauca manas valdīšanas gadus, valdniecisko spožumu viņam lai atņem, scepteri viņa lai salauž, likteni viņa lai nolād.
14. Enlils, kas likteņus lemj, kura spriedums ir neapstrīdams, kas manu valdniecību paaugstina, lai nenoremdināmu dumpi uzkurina, sacelšanos lai izraisa, viņa māju lai nodedzina, nožēlojamu valdīšanu, īsas dienas, bada gadus, necaurskatāmu tumsu, pēkšņu nāvi lai nosaka viņam par likteni, lai viņa pilsētas bojāeju, cilvēku izklīšanu, viņa valdniecības gāšanu, viņa vārda un atmiņas par viņu iznīkšanu ar savām godājamām lūpām lai viņš nosaka.
15. Ninlila, lielā māte, kuras vārds tiek godāts Ekūrā, valdniece, kas atbalsta manus nodomus, tiesas un sprieduma vietā, Enlila priekšā, lai pagriež viņa lietu uz zaudējumu, viņa zemes izpostīšanu, viņa cilvēku bojāeju, viņa dzīves, kā ūdens, aizplūšanu, lai ieliek viņa Enlila mutē.
16. Eja, lielais valdnieks, kura noteiktie likteņu spriedumi ir nākuši no sendienām, gudrais dievu vidū, tas, kuram ir zināms viss esošais, tas, kas pagarina manas dzīves dienas, saprātu un gudrību viņam lai atņem, ārprātā viņu lai iedzen, upju avotus lai aiztaisa ciet, viņa valstī maizi, cilvēku dzīvību, lai neražo.
17. Šamašs, lielais debesu un zemes tiesnesis, kas taisnīgi valda pār dzīvām radībām, valdnieks, mana cerība, viņa valsti lai gāž, viņa tiesas prāvu lai netiesā, viņa ceļu lai padara greizu, kārtību viņa karaspēkā lai pazudina, upurēšanas zīlēšanā slikto zīmi, kas viņa valsts pamatu sadragāšanu pareģo, lai viņam sūta, ļaunais Šamaša vārds lai ātri viņu panāk, augšā, no dzīvo vidus viņu lai izmet laukā, bet apakšā, pazemē, lai viņa garam liek ciest no slāpēm.
18. Sins, debesu valdnieks, dievs, kas radījis mani, tas, kura orākuli ir slaveni dievu vidū, kroni un valdniecības troni viņam lai atņem, smagu sodu, lielu sodu, kas nezudīs no viņa miesas, lai viņam uzsūta, savas valdīšanas dienas, mēnešus un gadus lai viņš pavada raudās un vaimanās, viņa valdniecības ienaidnieku lai liek viņam ieraudzīt, dzīvi, kas līdzinās nāvei, lai viņam piespriež.
19. Adads, auglības valdnieks, debesu un zemes apūdeņotājs, mans sabiedrotājs, lietu no debesīm un ūdens pilnību avotos viņam lai atņem, viņa valsti ar badu un trūkumu lai pazudina, pār viņa pilsētu lai dusmīgi viņš iekliedzās, viņa valsti lai pārvērš drupās no plūdiem.
20. Zababa, varenais karotājs, pirmdzimtais Ekūra dēls, kas iet man pie labas rokas, kaujas laukā lai viņš salauž viņa ieroci, lai dienu viņam padara par nakti, un lai ļauj viņa ienaidniekam svinēt uzvaru pār viņu.
21. Ištara, kara un kaujas valdniece, kas atsedz manu ieroci, mana žēlīga dieve–aizbildne, kas ir iemīlējusi manu valdīšanu, savā dusmīgajā sirdī, savās lielajās dusmās, viņa valdīšanu lai nolād, viņa labumu lai pārvērš ļaunumā, savā dusmīgajā sirdī, savās lielajās dusmās, viņa valdīšanu lai nolād, viņa labumu lai pārvērš ļaunumā, kara un kaujas laukā viņa ieroci viņa lai salauž, dumpi un nemieru lai sūta viņam virsū, viņa karavīrus lai gāž gar zemi, ar viņu asinīm lai piepilda zemi, viņa karaspēka līķus lai izmētā tuksnesī, viņa karavīriem lai žēlsirdību neizrāda, viņu pašu ienaidnieka rokās lai nodod un naidīgajā zemē lai aizved viņu važās.
22. Nergals, varenais dievu vidū, neapturamais kaujā, tas, kas dod man uzvaras, ar savu dievišķo vareno ieroci, kā ar uguni viņa cilvēkus lai sadedzina, ar savu vareno ieroci lai saskalda viņu pašu un viņa locekļus, lai sagrauj viņu kā tēlu, kas taisīts no māla.
23. Nintu, varenā zemju valdniece, mana māte – dzemdētāja, mantinieku lai viņam atņem, pēcnācējus lai neiedod viņam, viņa cilvēku vidū lai nerada viņa bērnu.
24. Ninkaraka, Ana meita, kas runā par mani labus vārdus Ekūrā, smagu slimību, ļaunu dēmonu, mokošu čūlu, tās kaites, no kurām nav dziedināšanas, kuru būtību ārsts nesaprot, kuru ar apsējas palīdzību viņš nevar nomierināt, un kuras nevar izņemt no miesas kā nāvīgo etiķi, tās visas lai viņa viņam uzsūta, un kamēr viņa dzīve neizdzisīs, savu zaudēto vīrišķo spēku lai viņš apraud.
25. Varenie debesu un zemes dievi, annunaki visi kopā, svētnīcas gars – sargātājs, Ebabara ķieģeļi, viņu pašu, viņa sēklu, viņa zemi, viņa karavīrus, viņa cilvēkus un viņa karaspēku ar briesmīgiem lāstiem lai nolād.
26. Ar šiem lāstiem Enlils no savām neapstrīdamām lūpām viņu lai nolād un tūlīt tie viņu lai piemeklē.