Savstarpējā kredītbiedrība
Savstarpējā kredītbiedrība - kredītkooperatīvs, kas aizdevumus izsniedza tikai saviem biedriem, t.i. bija aizņēmēju organizacija, kuras kapitālu veidoja biedru dalības maksas (pajas), kuras parasti iekaseja, ieturot 10% no izsniedzama aizdevuma lieluma. Katram dalībniekam lēmumu pieņemšanā bija viena balss, tapec šīs organizacijas mēdza dēvēt arī par personu apvienībām. Konkurēja ar citām kredītiestādēm un pat ar valsti par noguldījumu piesaisti.
Atšķiribā no krājaizdevu sabiedrībām, savstarpējās kredītbiedrības Latvijā netika uzskatītas par kooperatīviem, jo tām nebija ierobežota peļņas tiesa jeb dividendes. Likvidēšanas gadījumā kredītbiedribas savu rezerves kapitālu un citus iekrājumus, kuri tieši nepiederēja atsevišķiem paju turētājiem, drīkstēja sadalīt starp biedriem, kas kooperatīvajās organizācijās netika pieļauts. Savstarpējām kredītbiedrībām piederēja lieli nekustamie īpašumi, kuri pec kara un revolūcijas, atšķirībā no vērtību zaudējušās naudas līdzekļiem, palika par gandrīz vienīgo reālo vērtību un kalpoja par labu nodrošinājumu aizņēmumiem. Finanšu ministrija kredītbiedribām ļāva pārtapt par akciju bankām uz atvieglotiem noteikumiem, prasot tikai 500 000 latu lielu akciju kapitālu (no jaundibināmām akciju bankām tika prasits 1 000 000 latu liels statūtkapitāls).
