Latviešu strēlnieku krūšu nozīme
Latviešu strēlnieku krūšu nozīme (angl. Latvian Riflemen badge, kr. нагрудной значок латышских стрелков) - latviešu strēlnieku nozīme, nēsājama pie uniformas kā karaspēka daļas piederības zīme.
1915. gada 19. jūlijā Krievijas impērijas Ziemeļrietumu frontes pavēlnieks ģenerālis Mihails Aļeksejevs apstiprināja "Pagaidu noteikumus par latviešu strēlnieku bataljoniem", kur 10. punktā tika noteikts, ka strēlnieku bataljoniem ir paredzēti savi karogi, un "strēlnieki nēsā pie armijai apstiprināta apģērba sevišķu krūšu nozīmi".[1] Nozīmes projektu izstrādāja komisija, kurā ietilpa bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks G.Ķempelis, mākslinieks A.Cīrulis un poručiks A.Peka.
Kareivju krūšu nozīme tika štancēta no viena gabala (45x35 mm) baltmetāla vai misiņa. Apaļas formas vainags, kur labā puse bija no ozola, bet kreisā puse no savītiem priedes zariem. Uz vainaga novietota stilizēts saules attēls ar 8 lauztiem stariem. Tās centrā medaljonā abreviatūras "Л.С.Б." (kr. латышский стрелковый батальон) un "L.S.B." (latviešu strēlnieku bataljons). 1916. gada septembrī, kad strēllnieku bataljonus pārformēja par pulkiem, abreviatūras attiecīgi tika nomainītas uz "L.S.P." un "Л.С.П.". Virs vainaga atradās izvirzīts Krievijas impērijas divgalvainais ērglis. Nozīmei šķērsām pāri pa diognāli - zobens. Virsnieku krūšu nozīme bija paredzēta ar tādiem pašiem simboliem kā kareivju nozīme, atšķīrās tikai izmērs (50x40 mm), vainags bija patinēts, saule, zobens un ērglis štancēti atsevišķi un pielodēti (zobens parasti bija no sudraba ar apzeltītu rokturi, arī saulīte un ērglis bija apzeltīti).
Centralizēti izgatavotajām nozīmēm nav izgatavošanas vietas norādes, taču ja nozīme izgatavota pēc individuāla pasūtījuma (atsevišķas rotas, virsnieku grupas vai indivīda), uz tās redzama izgatavotāja uzņēmuma zīme, piemēram, "KOРTMAНЪ", "E.W." u.c. Ir vērojamas novirzes no apstiprinātā standarta, atkarībā no nozīmes izgatavošanas laika un vietas. Īpaši raksturīgi tas ir virsnieku nozīmēm. Piemēram, populāra bija virsnieku nozīme ar ovālu vainagu no ozola un lauru lapām, kurā saules stari nebija lauzti - gatavota Petrogradā uzņēmumā "ЭРХАРДЪ", par pamatu ņemot Krievijas impērijas armijas virsnieku krūšu nozīmes vainagu. Retāk sastopamas virsnieku nozīmes, kurās medaljons emaljēts sarkans. Ir sastopamas arī pašrocīgi izgatavotas kareivju nozīmes, kur kā izejmateriāls izmantotas gan granātu alumīnija galvas, gan kapara jostu sprādzes (dažās šādās pašrocīgi izgatavotajās nozīmēs novirzes no apstiprinātā standarta ir tik ievērojamas, ka tās ar apstiprināto standartu saista vairs tikai abreviatūras un simbolu tematika). Nozīmju izskatu ietekmēja arī politiskie notikumi. Piemēram, pēc februāra revolūcijas daudzi karavīri novīlēja impēriju simbolizējošo divgalvu ērgli, latviešu sarkanie strēlnieki ērgļa vietā bieži lika sarkanu zvaigzni (līdz 1922. gadam zvaigznes centrā ievietoja arklu un āmuru, bet pēc 1922. gada - sirpi un āmuru[2]). Piedaloties Latvijas Neatkarības karā, ērgļa vietā bieži lika Latvijas armijas saulītes kokardi vai sarkanbaltsarkanu vairodziņu.
strēlnieku bataljonu virsnieka krūšu nozīme
strēlnieku bataljonu kareivja krūšu nozīme
strēlnieku pulku virsnieka krūšu nozīme
sarkano strēlnieku pulku virsnieka krūšu nozīme
mazā krūšu nozīme, izgatavota kā piemiņas zīme 20.-30. gados.
virsnieka krūšu nozīme, izgatavota 20.-30. gados.
Atsauces un paskaidrojumi
Literatūra par šo tēmu
- Krīgere I. Krūšu nozīme - latviešu strēlnieku simbols. // Latvijas kara muzeja gadagrāmata. – Rīga, 2000., 166.-174. lpp.
