Janičāri
Janičāri (no turk. yeniceri - "jaunie kareivji") - Osmaņu impērijas bruņoto spēku regulārās kājnieku daļas, priviliģēta pavalstnieku ktegorija XIV-XIX gs. Kā regulārs kājnieku karaspēks izveidots 1329. gadā no karagūstekņiem, vēlāk no pakļauto kristīgo tautu jauniešiem, kurus rekrutēja nodevu veidā. Laika gaitā janičāros sāka uzņemt kā kristiešus, tā musulmaņus u.c. ticību piederīgos. Savas pastāvēšanas pirmajos gadsimtos bija spēcīgākā kājnieku ieroču šķira Rietumu puslodē. Ar laiku janičāru privilēģiju skaits auga, disciplīna kļuva vājāka, Stambulas garnizonu aktīvi sāka izmantot galma intrigās un apvērsumos (līdzīgi kā Krievijas imperatora gvarde), līdz beidzot 1826. gadā janičāru pulkus kā karadaarbībai nederīgus un valsts varai bīstamus izformēja.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 125. lpp.
