Alkselbante
Akselbante (no vāc. Achsel - "plecs" un Band - "lenta, bante"; angl./fr. aiguillette, vāc. Achselband, Achselschnüre, Feldachselstücke, Schulterschnüre, kr. аксельбант) - uz pleca nēsājams uniformas aksesuārs, kuru veido vienkāršas vai pītas auklas (zelta, sudraba virsniekiem, krāsainas - ierindniekiem) ar pušķiem vai konusveida uzgaļiem. Sākotnēji tika lietotas kā stiprinājums Trīsdesmitgadu kara laikā (1618.-1648.) pleca portupejas fiksācijai, taču kā virsnieku un elitāro daļu uniformas aksesuārs sāka ieviesties XVIII gs. Tradicionāli Eiropas valstu bruņotajos spēkos akselbantes valkā adjutanti, štāba virsnieki, žandarmi. Sākot ar XIX gs. beigām dažu valstu bruņotajos spēkos (Austroungārijā - 1868. g.) krāsainas auklas akselbanti - t.s. "mazā akselbante", viena cilpa, viena aukla, viens uzgalis, - ieviesa kā zemāko pakāpju militārpersonu godināšanu, atzīmējot to izcilību kādā sfērā (piem. trāpīga šaušana). Jaunākajos laikos mazās akselbantes (angl./fr. fourragère, kr. петлица) sāka izmantot arī kā konkrētas, parasti elitāras armijas vienības atšķirības zīme. Sākotnēji akselbante sastāvēja no pīta uzpleča, 2 cilpām un 2 galiem ar konusveida uzgaļiem no metāla, kas brīvi karājās. XIX gs. sākumā uniformās parādoties epoletēm, uzpleci pārstāja lietot, bet pītās auklas stiprināja ar īpašu audekla saņēmēju, ko pie uniformas stiprināja zem epoletes. XX gs. sākumā akselbanti sāka novietot zem mundiera atloka (vai nu abas cilpas un auklas, vai tikai priekšējo pāri). Standartizējās arī nēsāšanas veids: virsējās cilpas un auklas galu sāka stiprināt pie otrās no augšas pogas, bet aizmugurējo cilpu un auklu sāka likt ap plecu, ļaujot tai brīvi karāties zem paduses.
Krievijas impērijā kā uniformas aksesuārs ieviesta 1762. gadā kā visu pakāpju adjutantu, imperatora svītas locekļu, ģenerālštāba akadēmijas absolventu un kara topogrāfu (sudraba akselbante), feldjēgeru korpusa un atsevišķā žandarmu korpusa atšķirības zīme. Vēlāk akselbante tika ieviesta leibgrenadieru pulka uniformā (kopš 1913. gada leibgvardes grenadieru uniformā). Saņemot galma flīģeladjutanta vai ģenerāladjutanta pakāpi, sāka nēsāt akselbanti ar imperatora iniciāļiem (XIX gs. krievu literatūrā sastopamā idioma "saņemt akselbanti" - аксельбанты получить - nozīmēja, ka persona iecelta par flīģeladjutantu). Latvijas armijā akselbantes nēsāja adjutanti, akselbantes bez uzgaļiem piešķīra kā atšķirības zīmi par noteiktu punktu skaita iegūšanu šaušanas un attāluma noteikšanas sacensībās. Mūsdienu NBS akselbante ir prezidenta adjutanta atšķirības zīme. Sarkana akselbante ir Militārās policijas tērpa sastāvdaļa, balta akselbante – Štāba bataljona parādes tērpa sastāvdaļa.
Skat arī: etiškete
© Ozols M.
Literatūra par šo tēmu
- Svešvārdu vārdnīca. - Norden: Rīga, 1996., 29. lpp.
- Потрашков С., Потрашков А. Иллюстрированный военно-исторический словарь. - ЭКСМО: Москва, 2007, c. 17-18
Resursi internetā par šo tēmu
- Achselband - Enzyklopädie
- Achselbänder und Adjutantenschnüre - Lexikon der Wehrmacht
- Achselband / Fangschnur - wehrmacht-lexikon.de
