Parmenids no Elejas
Parmenids no Elejas (Παρμενίδης, ~540.-470. g.p.m.ē.) – filosofs, Elejas skolas pārstāvis un līderis, antīkās metafizikas pamatlicējs.
Dzimis Elejā, turīgu aristokrātu] dzimtā (dzimšanas gads nav zināms). Ksenofana skolnieks.
Savā mācībā, kas izklāstīta traktātā "Par dabu", pretstatīja vienu otrai "patiesību" (patiesā esamība ir vienota, mūžīga, nekustīga, nedalāma, nesatur sevī tukšumu) un "uzskatus" (pastāv daudz lietu, kas rodas un izzūd, kustas, ir dalāmas un ko citu no citas šķir tukšums). Patiesība esot droša, bet uzskati - tikai ticami. Savā "patiesības mācībā" vērsās pret Hērakleita un tā sekotāju dialektiku. Savā "uzskatu mācībā" izklāstīja savas hipotēzes par astronomiju, fiziku, fizioloģiju. Postulēja, ka pastāv divi pirmssākumi: aktīvais - gaišais, un inertais - tumšais. Vērojami racionālisma elementi]]. Neesot iespējams runāt un domāt citādi, kā vien domājot un runājot par kaut ko, kas ir. Domāt neko ir tas pats, kas nedomāt, bet runāt par neko ir tas pats, kas nerunāt. Tieši tādēļ šāds „nekas” nav domājams un izpaužams. Līdz ar to „domāt” savienojas ar „būt” jeb, runājot Parmenīda vārdiem: „viens un tas pats ir domāt un būt”.
Literatūra par šo tēmu
- Ovens Roberts. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 314.-315. lpp.
- Деспотопулос К. Гносеологический дуализм Парменида. // Философские исследования. 1994. № 1. С. 181-187.
