Leitnants

Leitnants (no lat. locus tenens - qui tient un lieu - burt. "pārstāvis vietā", t.i. "sizerena pārstāvis"; angl./fr. lieutenent, vāc. Leutnant, kr. лейтенант) - jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos, rangu hierarhijā pakāpi zem kapteiņa. Termins radies XV gs. Francijas karalistē, kad tā sāka dēvēt armijas vienības komandiera vietnieku. XVII gs. šī pakāpe tika ieviesta gandrīz visu Eiropas valstu karaspēkos. Krievijas impērijā šī dienesta pakāpe pastāvēja tikai kara flotē (1701.-1917.). PSRS bruņotajos spēkos leitnanta pakāpi ieviesa 1935. gadā (jaunākā leitnanta pakāpi - 1937. gadā). Latvijas armijā šo pakāpi ieviesa ar Apsardzības ministra pavēli Nr.13 (28.02.1919.), aizstājot līdz tam lietoto "praporščiks" (ar "virsleitnants" aizstājot līdz tam lietoto poručiks).

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 129. lpp.