Leitnants
Leitnants (angl./fr. lieutenent, vāc. Leutnant, kr. лейтенант) - jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos, militāro rangu hierarhijā pakāpi zem kapteiņa.
Termins radies 15. gs. Francijas karalistē, kad tā sāka dēvēt armijas vienības komandiera, kapteiņa vietnieku (no lat. locus tenens - fr. qui tient un lieu - burt. "pārstāvis vietā", t.i. "sizerena pārstāvis"). 17. gs. šī pakāpe tika ieviesta gandrīz visu Eiropas valstu karaspēkos. Krievijas impērijā šī dienesta pakāpe pastāvēja tikai kara flotē (1701-1917). Pirmais pasaules karš ieviesa savas korekcijas: rotas tika sadalītas vados, leitnanti kļuva par to komandieriem.
Latvijas zemessardzes latviešu daļās šo pakāpi ieviesa ar Apsardzības ministra pavēli Nr.13 (28.02.1919.), aizstājot līdz tam lietoto "praporščiks" (ar "virsleitnants" aizstājot līdz tam lietoto poručiks un kornets). Latvijas armijā pakāpi ieviesa 07.08.1919. PSRS bruņotajos spēkos leitnanta pakāpi ieviesa 1935. gadā (jaunākā leitnanta pakāpi - 1937. gadā).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 129. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 203. lpp. ISBN 9984-00-395-7
