Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs

Fridrihs

Valda	17.05.1587.-1595. Kurzemes un Zemgales hercogistē 1595.-1616. hercogistes Zemgales daļā 1617.–1618. hercogistes Zemgales daļā 1618.-16.08.1642. Kurzemes un Zemgales hercogistē
Sieva	Elizabete Magdalēna Greifa
Bērni	nav
Karaliskais nams	Ketleru dinastija
Tēvs	Gothards, Ketlers
Māte	Anna
Dzimis	1569. gada 25. novembrī 9:15 Rīgā
Miris	28.05.1642. Parīzē, Francija

Fridrihs Ketlers (Friedrich von Kettler; 1569.-1642.) - Kurzemes un Zemgales hercogs (1587.-1642.). Pirmā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera un Annas (Prinzessin Anna von Mecklenburg-Güstrow) vecākais dēls. Baudījis savam laikam lielisku izglītību. ¹ Literatūrā sastopamas ziņas, ka arī hercogs Frīdrihs jau 1590. gadā uzsācis izglītošanās ceļojumu², kas viņu novedis Francijā, Anglijā, Itālijā un vācu zemēs. 1600. gada 1. maijā Kurzemes hercogs Frīdrihs ar visu savu pavadoņu svītu svinīgi ieradās Volgastē (Wolgast), lai salaulātos ar Pomerānijas-Volgastes³ princesi Elizabeti Magdalēnu (Prinzessin Elisabeth Magdalena von Pommern-Wolgast, 1580.-1649.).⁴

Komentāri

Testamentā bija noteikts, ka Kurzemes hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām manto abi dēli – Frīdrihs un Vilhelms. Tomēr 1605. gadā hercogiste tika sadalīta – Vilhelms pārņēma savā valdīšanā Kurzemi, bet Frīdrihs valdīja Zemgalē. Pēc hercoga Vilhelma izraidīšanas 1616. gadā atkal visa hercogiste nonāca hercoga Frīdriha rokās.

Kad 20. gados Zemgale kļuva par tiešu kauju placdarmu poļu-zviedru karā, zviedri ieņēma Mītavu. Hercogs Frīdrihs ar galmu uzturējās Kurzemē – Goldingenā, pēc tam Aucē.

Atsauces un skaidrojumi

¹ Viņa pedagogi bija Johans Simonijs un Johans Rīvijs. Trīspadsmit gadu vecumā (1582.) Frīdrihs Jelgavas galma baznīcas iesvētīšanas ceremonijā jau teica izcilu (laikabiedru vērtējumā) runu latīņu valodā.
² Ziņas par Eiropas apceļošanas uzsākšanu 1590. gados prasa precizējumus, jo dokumenti liecina, ka vēl 1590. gada 14. septembrī un 1591. gada 9. februārī hercogs Frīdrihs vēl ir bijis Kuldīgā, bet 1592. gada 30. maijā - Bauskā. 1593. gadā gan viņš bijis Lignicā (Silēzijā), kur inkognito ceļojošo jauno hercogu sastapa bruņinieks Hans fon Šveinihens, kura greznais dzīves apraksts ir vērtīgs tā laikmeta kultūrvēstures dokuments. Tas par hercoga apciemojumu ir atstājis šādu piezīmi: "Tajā vakarā Viņa Gaišība bija labā un jautrā omā un daudz dzēra. Tomēr viņš ne ar ko nelika manīt, ka ir Kurzemes hercogs, bet bija viens kārtīgs zellis, ar kuru arī es sadzēru tubrālības." Turpmākajos gados līdz gadsimta beigām hercogs Frīdrihs esot bieži ceļojis. Viņa un nereti promesošā viņa brāļa vārdā hercogistes pārvaldi veica Kurzemes hercogistes padome.
³ Pomerānijas hercogiste (das Herzogtum Pommern) jau 1295. gadā sadalījās starp diviem hercogu namiem. Vienam rezidence bija Štetinā (tag. Szcecin Polijā - das Herzogtum Pommern-Stettin), otram Volgastē (tag. Wolgast Vācijā - das Herzogtum Pommern-Wolgast). Kopš 1569. gada Pomerānijā-Volgastē valdīja Elizabetes Magdalēnas tēvs hercogs Ernsts Ludvigs (Ernst Ludwig von Pommern-Wolgast) no Greifenu dinastijas (der Greifen).
⁴ Kāzu svinības ilgas divas nedēļas: līdz 11. maijam, laulību ceremonija - 14. maijā.

Resursi internetā par šo tēmu

• Bērzs A. Hercogs Frīdrihs un Liepājas pilsēta