Veče

Veče (no sensl. вет - "padome"; kr. Вече, pol. Wiec, serb./horv. веће-veće) - atkarībā no konteksta:

1. pēc t.s. senās tautas sapulces parauga pilsētnieku sapulce slāvu zemēs XII-XVI gs., kas izlēma kara un miera jautājumus, pieņēma likumus un slēdza starptautiskus līgumus. Senkrievu zemēs kā institūcija parādās, Kijevas krievzemei nonākot feodālās sadrumstalotības stadijā (pirmo reizi pieminēta, attiecībā uz 1147. gadu Kijevā). Nostiprinoties kņazu varai, sākot ar XIV gs. večes nozīme pakāpeniski samazinājās, līdz tās pārstāja sasaukt. Visilgāk veče kā augstākā valsts likumdevēja institūcija saglabājās Vjatkā, Novgorodā (līdz 1478.) un Pleskavā (līdz 1510.).
2. Skupščinas (parlamenta) palātu apzīmējums Dienvidslāvijas FSR.

Literatūra par šo tēmu

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 79. lpp.

Jonas Granberg. Veche in the chronicles of medieval Rus. / Study of functions and terminology Göteborg, Department of History Göteburg University 2004, ISBN 91-88614-49-2

Klaus Zernack. Die burgstädtischen Volksversammlungen bei den Ost- und Westslaven. Studien zur verfassungsgeschichtlichen Bedeutung des Vece - Harrassowitz, Wiesbaden, 1967

Фроянов И.Я. Киевская Русь. - Ленинград, 1980, С. 184
Грамоты Великого Новгорода и Пскова. - Москва-Ленинград, 1949
Мартышин О.В. Вольный Новгород. Общественно – политический строй и право феодальной республики. – Русское право, Москва, 1992
Петров А.В. Внутриобщинные столкновения в Новгороде в середине и второй половине XIV века. / Средневековая и новая Россия. Сборник научных статей к 60-летию проф. И.Я. Фроянова. – СПб, 1906
Фроянов И.Я., Дворниченко А.Ю. Города – государства Древней Руси. – Ленинград, 1988