Joga
No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 13.35, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Joga – viena no ortodoksālajām senindiešu reliģiski-filosofiskajām mācībām. Par primāro mērķi uzskatīja atbrīvošanos no garīgi neauglīgās materiālās dzīves pamatnosacījumiem, dzīvības un nāves. Galvenie šādas atbrīvošanās pamatnosacījumi ir "vojragja“ (atsacīšanās no visa, nepieķeršanās) un "joga" (kontemplācija). Atšķirībā no citām skolām, jogi īpašu nozīmi piešķīra ķermeņa un sajūtu orgānu attīstīšanai un pilnveidošanai. Mācības pamatatziņas noformulētas Patandžali „Jugasutrās“ (ap I gs.p.m.ē.). Rietumos vairāk zināma kā psihofizioloģisko vingrinājumu sistēma. Jēdzienu kopš XIX gs. otrās puses bieži ekspluatē dažādes sektas un mistiķi Rietumos, izmantojot kā izkārtni savu eklektisko mācību popularizēšanai.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 186. lpp.
- Visvaldis Klīve. Ticības ceļos. Reliģiju vēsture. - Zinātne: Rīga, 1995. - 413 lpp. ISBN 579661133X
- Satischandra Chatterjee. An Introduction to Indian Philosophy. - University of Calcutta: Calcutta, 1984
- Jacobsen Theory And Practice of Yoga: Essays in Honour of Gerald James Larson. / Knut A. ed. - Brill Academic Publishers, 2005, ISBN 9004147578
- Axel Michaels. Hinduism: Past and Present. - Princeton University Press: Princeton-New Jersey, 2004. — ISBN 0-691-08953-1
- Heinrich Zimmer. Philosophies of India. - Princeton University Press: New York, 1951, ISBN 0-691-01758-1