Sensimonisti
Sensimonisti - sensimonisma mācības piekritēji, pirmie sociālisti XIX gs. pirmajā pusē. Kā sabiedriski politiska grupa izveidojās divdesmito gadu beigās, neilgi pirms pašas 1830. gada jūlija revolūcijas, Sensimona skolnieki nodibināja entuziastu pulciņu - Anfantēns B.P. (Barthelemy-Prosper Enfantin, 1796.-1864.), Bazārs S.A. (Saint-Amand Bazard, 1791.-1832.) u.c. - kas pirmoreiz uzstājās ar sociālas reformas, ar sociāla pārkārtojuma ideju. Tie bija pirmie XIX gs. sociālisti (vārds «sociālisms» parādījās literatūrā drusku vēlāk, 30. gadu sākumā, un to pirmoreiz lietoja viens no sensimonistiem, Pjērs Lerū). Sensimonisti uzskatīja savas prasības pēc sociālās reformas par visas cilvēces kultūras attīstības gaitas neizbēgamu konsekvenci. Viņi bija pārliecināti, ka cilvēce milzīgiem soļiem iet uz priekšu: meklēja progresa likumu un redzēja šā likuma izpausmi personības atbrīvošanā, tai apstāklī, ka nu jau cilvēks mazāk ekspluatē cilvēku. Tālāk viņi redzēja šā likuma izpausmi mierīgas asociācijas pieaugumā: tā apvieno arvien lielākas un lielākas cilvēku grupas un tiecas izmantot visas zemeslodes bagātības un materiālos līdzekļus.
Literatūra par šo tēmu
- Кучеренко Г.С. Сенсимонизм в общественной мысли XIX века. - Наука: Москва, 1975
