Pontifiku kolēģija

Pontifiku kolēģija (lat. pontificium collegium) - augstākā priesteru institūcija Senajā Romā, kuru vadīja no pontifiku vidus ievēlēts dižais pontifiks (Pontifex Maximus). Kolēģija izstrādāja un saglabāja sakrālās tiesības (ius pontificium), izstrādāja to traktējumu likumsakarības, fiksēja tiesu precedentus, konsultēja strīdīgos tiesvedības jautājumos. Svarīgs kolēģijas pienākums bija uzturēt kultu līdzsvaru (pax deorum). Pontifiki pārzināja ikumus, fiksēja svarīgākos notikumus, sastādīja kalendārus, noteica, kad un kur iztiesājami civiltiesiski strīdi un kā tulkojami likumi, tā veidojot romiešu tiesību pamatus. Sākotnēji kolēģijā bija 5 pontifiki, pēc 299. g.p.m.ē. - 9, sākot ar Sullas valdīšanu - 15, bet pēc Cēzara - 16 pontifiki.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 172. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• The College of Pontiffs // Roman Civilization
• Pontifex // A Dictionary of Greek and Roman Antiquities, John Murray, London, 1875

---

• Возникновение жреческой организации
• Гончаров В.А. «Свои» и «чужие» жреческие коллегии в раннем Риме // Античный мир и археология. Вып. 11. Саратов, 2002. С. 42–46