Abats

Abats (no lat. abba, abbas, no gr. αββά, no aram. abbā - "tēvs") - augsta ranga Romas Katoļu Baznīcas garīdznieks, goda tituls, kā kopš V gs. dēvē klostera un tā valdījumu (abatijas) vadītāju. Sākotnēji abatu no sava vidus ievēlēja klostera mūki un apstiprināja garīgā ordeņa vadība vai bīskaps, vēlāk abatu amatā bieži vien iecēla laicīgais valdnieks. Jaunajos laikos Francijā tautas sarunvalodā un literatūrā par "abatiem" sāka dēvēt katoļu garīdzniekus kā tādus.

Pareizticībā - igumens.

Literatūra par šo tēmu

• Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992.
• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 176. lpp.